Lauvas sirdis un mūsu varoņi – Latvijas hokeja izlases vēsturiskā bronza PČ

Foto: TT

Latvijas hokeja izlase divu nedēļu garumā sagādāja galvu reibinošu piedzīvojumu, noslēgumā līdzjutējiem dāvinot vēsturiskas bronzas medaļas. Pasaules čempionātā ar savu enerģisko, neatlaidīgo un pašaizliedzīgo spēli, latviešu hokejisti iekaroja daudz fanu sirdis. Pirms turnīra tikai paši kvēlākie atbalstītāji prognozēja valstsvienībai godalgas, pretī saņemot skeptisku attieksmi un nievas. Tomēr mūsu hokejisti parādīja vislabāko “recepti” vienotam komandas garam, mērķtiecībai un ticībai saviem sapņiem.

Galvu reibinošais stāsts, kas noslēdzas ar bronzas medaļām

Latvijas hokeja izlase turnīru sāka blāvi – bezierunu zaudējums Kanādai ar 0:6, sāpīga 1:2 neveiksme pret Slovākiju un pustukšas “Arēnas Rīga” tribīnes. Tomēr mūsu hokejisti prata grūtības pārvarēt, no spēles uz spēli uzlabojot savu sniegumu. Palīdzēja “mājas sienas”, sportiskā veiksme un tiesnešu labvēlība. Grupu turnīrā Latvijas hokeja izlasei izdevās uzvarēt piecās spēlēs pēc kārtas, pēc piecu gadu pauzes nodrošinot dalību ceturtdaļfinālā. Lieliskā panākumu sērija sākās ar vēsturisku uzvaru papildlaikā pret Čehiju, ar 4:3 pārspējot spēcīgos pretiniekus. Līdz šim latviešiem Pasaules čempionātā nebija izdevies apspēlēt čehus. Ceļā uz bronzu tika pieveikta arī Norvēģija (2:1), Slovēnija (3:2), Kazahstāna (7:0), pagarinājumā Šveice (4:3), ceturtdaļfinālā Zviedrija (3:1), bet “mazajā finālā” ar 4:3 pagarinājumā sarūgtināta arī ASV izlase.

Pārrakstītā Latvijas hokeja vēsture

Ceļā uz lieliskajām bronzas medaļām, tika pārrakstītas arī Latvijas hokeja vēstures lappuses. Latvijas izlasei pirmo reizi grupu turnīrā izdevās izcīnīt 13 punktus un ierindoties trešajā pozīcijā. Tāpat Pasaules čempionātā latviešiem izdevās izcīnīt sešas uzvaras pēc kārtas, bet Rihards Bukarts savāca visvairāk punktu – 11. Turpretim Rodrigo Ābols turnīrā guva piecus vārtus, kas ir atkārtots rekords. Līdz šim izlase Pasaules čempionātos par labāko panākumu varēja saukt septīto vietu, bet šogad tika izcīnīti jauni augstumi –  bronzas pozīcija. Desmit spēlēs Latvijas izlase piedzīvoja vien trīs neveiksmes – pret Slovākiju un divreiz pret Kanādu. Ar šo sniegumu Latvijas izlase pakāpies IIHF rangā, kurā pirms čempionāta ieņēma 11. pozīciju. Tas nozīmē, ka nākamā gada čempionātā, iespējams, apakšgrupā nonāksim vēl spēcīgākā kompānijā.

Piemineklis Šilovam, Rubīnam, Ābolam un Daugaviņam?

Latvijas izlase kā vienots mehānisms izcili aizvadīja turnīru, taču individuāli čempionātā spīdēja vairāki valstsvienības hokejisti. Teicamu sniegumu parādīja vārtsargs Artūrs Šilovs, par kura sargātajiem vārtiem pretinieki izdarīja 280 metienus, bet Šilovs tika galā ar 258 raidījumiem. Vidēji spēlē Šilovs atvairīja 92,14% pretinieku metienus, bet savā cietoksnī ielaida 2,20 ripas. Ar šo sniegumu Šilovs tika atzīts visa turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP), saņēma turnīra labākā vārtsarga balvu un tika iekļauts čempionāta simboliskajā izlasē. Pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē, kāds no mūsu hokejistiem saņem tik augstu godu, iegūstot MVP balvu.

Tikmēr par Latvijas izlases rezultatīvāko hokejistu kļuva Rihards Bukarts, kurš atzīmējās ar 11 rezultativitātes punktiem (3+8), bet visvairāk vārtus guva Rodrigo Ābols, iekrājot septiņus punktus (5+2). “Kā labs vīns” – šādi varam nosaukt komandas kapteiņa, Kaspara Daugaviņa, sniegumu. Šajā turnīrā Daugaviņš kļuva par visu laiku rezultatīvāko Latvijas izlases spēlētāju Pasaules čempionātos, apsteidzot Lauri Dārziņu. Bronzas kaldināšanā komandas kapteinim septiņi punkti (3+4), bet Pasaules čempionātos kopumā – 19 vārti un 22 rezultatīvas piespēles. Vērtīgu pienesumu sniedza arī NHL rūdītais uzbrucējs Rūdolfs Balcers, kurš lieliski prata atrast savu partnerus, iekrājot deviņus punktus (2+7). Savu milzīgo potenciālu parādīja 19 gadus jaunais uzbrucējs Dans Ločmelis, gūstot svarīgus vārtus gan pret Zviedriju, gan Kanādu.

Par vienu no lielākajiem varoņiem kļuva aizsargs Kristiāns Rubīns, kurš pēc sezonas noslēgšanas Ziemeļamerikā, valstsvienībai pievienojās tikai pirms spēles ar Šveici. Daudzi izlases fani ironizēja, ka Rubīns veltīgi dodas palīgā “tikai uz vienu spēli”, bet noslēgumā hokejists guva divus vārtus bronzas mačā pret ASV, turklāt tieši aizsarga metiens pagarinājumā nodrošināja vēsturisko Latvijas valstsvienības panākumu. Nevar neuzteikt pašaizliedzīgo Latvijas izlases aizsargu sniegumu, guļoties zem pretinieku mestajām ripām, pat tās atsitot ar seju kā Kristaps Zīle. Teicami metienus šajā turnīrā bloķēja arī Kārlis Čukste un pārējie izlases spēlētāji.

Viens no valstsvienības panākumiem, bija lielā hokejistu pieredze Pasaules čempionātos. Šogad Latvijas izlasei bija vien trīs Pasaules čempionātu debitanti – Dans Ločmelis, Georgs Golovkovs un Toms Andersons. Vienlaikus mūsu izlase nebija gados veca –  pieredzējusi starptautiskos turnīros, bet ar lielu ātrumu, enerģiju un nesalaužamu komandas garu.

Mērķī tika trāpīts ar valstsvienības komandtiltiņu – taktiķis Harijs Vītoliņš pie stūres, shēmu lietpratējs Artis Ābols, iedvesmas pilnais Artūrs Irbe, pieredzes bagātais Petri Numelins, meistarības skolotājs Lauris Dārziņš un inovatīvais Raimonds Vilkoits. Treneru štābs prata motivēt un iedvesmot hokejistus, kā arī izstrādāt teicamu spēles plānu, lai pieveiktu pretiniekus. Pēc izcīnītajām bronzas medaļām Vītoliņš izteica zīmīgus vārdus: “Mums tas ir mazais zelts”.

Katru gadu Pasaules čempionāta spēles vēro hokeja skauti gan no Ziemeļamerikas, gan Eiropas spēcīgākajiem klubiem. Noteikti tika pamanīts vairāku Latvijas hokejistu sniegums, kuriem starpsezonā būs lieliskas iespējas tikt pie “trekniem” līgumiem, labās komandās.

Latvijas sporta fenomens – maza nācija ar lieliem panākumiem

Eiropas kontekstā noteikti Latviju varam saukt par fenomenu. Valsts, kurai ir zem diviem miljoniem iedzīvotāju, ir panākumiem bagāta gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Ar līdzīgiem panākumiem var lepoties tikai Islande (370 tūkstoši iedzīvotāji) un Slovēnija (2,1 miljoni iedzīvotāju). Latvija Pasaules čempionāta pusfinālā iekļuva starp daudzmiljonu nācijām – ASV (331,9 miljoni iedzīvotāju), Vāciju (83,2 miljoni iedzīvotāju) un Kanādu (38,2 miljoni iedzīvotāju). Pēc IIHF pieejamiem datiem, 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 7898 hokejisti, Čehijā 34 341, Šveicē 29 360, Zviedrijā 61 547, Kanādā 513 674, bet ASV – 551 006. Ar visām šīm hokeja nācijām, Latvija spēkojāmies kā līdzīgs ar līdzīgu, atzīstot tikai Kanādas pārākumu. Latvijas cilvēku spēcīgais raksturs, nepiekāpība un drošsirdība, bija iemesls, kāpēc varējām “iekost” daudz talantīgākām un spēcīgākām izlasēm.

Nākamajā čempionātā ar piesardzību, vai ar mērķi tikt labāko četriniekā?

2024. gada Pasaules čempionāts no 10. līdz 26. maijam norisināsies Čehijā. Pēc izcīnītajām medaļām, noteikti augs arī līdzjutēju prasības, taču vērts atcerēties, ka viens no Latvijas izlases spēcīgā sastāva iemesliem, bija tā norise hokejistu dzimtenē, Latvijā. Šajā turnīrā valstsvienība spēlēja gandrīz labākajā, kaujas, sastāvā. Pietrūka vien Zemgus Girgensons, Elvis Merzļikins un Teodors Bļugers. Fenomenāls bija arī mūsu izlases līdzjutēju atbalsts gan “Arēnā Rīga”, gan pie arēnas izveidotajā fanu zonā, kā arī citviet Latvijā. Visaugstākā cieņa arī vairākiem tūkstošu Latvijas izlases līdzjutēju, kuri Tamperē mūsu hokejistiem radīja mājas sajūtu. Ironiski, ka Latvijas izlases spēlēs fanu viedpulksteņi steidza paziņot, ka ir ilgstoši tik skaļā vidē uzturēties nav labi. Nākamajā čempionātā mūsu izlasei nebūs pieejamas šīs divas “džokera” kārtis – mājas sienas un lieliskā sastāva selekcija. Tādēļ šobrīd pāragri izlasei lūgt atkārtoti cīnīties par pusfinālu un medaļām.

Hokeja uzplaukums Latvijā?

Hokejam allaž bijusi īpaši vieta Latvijas iedzīvotāju sirdīs, bet pēc bronzas panākuma tā popularitāte sasniegs jaunas un vēl neredzētas virsotnes. Pēdējos gados ripas meistariem  strauji pietuvojies basketbols, taču pēc bronzas medaļām notiks hokeja atrāviens. Droši varam apgalvot, ka šis izlases panākums aizskāra to Latvijas iedzīvotāju sirdis, kuri ikdienā nemaz neseko līdzi ne hokejam, nedz sportam. Šādi panākumi vieno nāciju un dara mūs lepnus par to, no kuras valsts mēs nākam. Visticamāk, turpmāk, valsts un pašvaldību līmenī, tiks piešķirtas finanses Latvijas hokeja attīstībai. Piemēram, hokejisti saņems naudas prēmiju par izcīnītajām medaļām.

Par šo vēsturisko Latvijas sniegumu rakstīts un stāstīts tiks vēl daudz. Redzēsim un dzirdēsim jaunas detaļas par varonīgo Latvijas izlases ceļu pretim godalgām. Noslēgsim ar nedaudz izmainītiem “Prāta Vētras” un Gustavo dziesmas “Bronza” vārdiem – “Tas tak nav zelts, bet tā ir bronza”.