Jaunā NHL sezona: latviešu hokejistu klubi ar piezemētām cerībām

Foto: TT

10. oktobrī tiks dots starts Nacionālās hokeja līgas regulārajai sezonai, kurā piedalīsies vairāki Latvijas hokejisti, ieskaitot aizvadītās sezonas čempionu Teodoru Bļugeru. Tiesa, šovasar notikušas vairākas pārmaiņas, un sezonas priekšvakarā visas latviešu hokejistu pārstāvētās komandas tiek ierindotas ārpus līgas favorītu saraksta, un tas principā būs krietns pārsteigums, ja kaut viens mūsējais pavasarī spēlēs Stenlija kausā.

Čempions Bļugers devies uz MVP Šilova komandu

Teodora Bļugera vārds šovasar tika iegravēts uz Stenlija kausa, un viņam bija iespēja leģendāro kausu atvest arī uz Latviju. Bļugers šo iespēju godam nopelnīja, palīdzot Lasvegasas “Golden Knights” regulārās sezonas otrajā pusē, kad tika aizmainīts no savas ilggadējās komandas “Penguins”, kā arī piedalījās izslēgšanas spēlēs, taču pašā finālsērijā laukumā nedevās.

Bļugers pēc tam kļuva par brīvo aģentu un savam laikam Lasvegasā pagaidām lika punktu. Viņš sevi bija apliecinājis kā stabilu uzbrucēju, kurš komandai var sniegt vērtīgu pienesumu, un, protams, bez kluba ilgi nepalika, noslēdzot viena gada līgumu ar “Canucks” par 1.9 miljoniem dolāru. Ilgtermiņa līgums noteikti būtu stabilāka lieta, taču 29 gadus vecs 3.-4. maiņas uzbrucējs ar 16 punktiem sezonā visus savus noteikumus īsti diktēt nevar.

Par savu vietu “Canucks” hierarhijā Bļugeram gan nevajadzētu satraukties, viņam tiek paredzēta stabila vieta centra pozīcijā. Taču izredzes atkārtoti kļūt par Stenlija kausa ieguvēju gan viņam, visticamāk, jānoliek malā – “Canucks” bukmeikeru vērtējumā ir tikai 25. vietā ticāko titula kandidātu sarakstā.

Bļugers savas jaunās komandas treniņnometnē satika citu Latvijas hokejistu, vārtsargu Artūru Šilovu, kurš pavasarī tika atzīts par PČ vērtīgāko spēlētāju (visā turnīrā, ne tikai komandā) un pie reizes aizveda Latvijas izlasi līdz vēsturiskajām bronzas medaļām. Tas viss ir ļoti skaisti, taču ne Amerikā, ne Vankūverā hokeja bosi īpaši nesatraucas par PČ notiekošo, un, lai arī vārdos savas atzinības neslēpj, darbi runā paši par sevi, un “Canucks” sistēmā Šilovs joprojām netiek saskatīts kā NHL līmeņa vārtsargs.

Komandā ir Tečers Demko un bijušais Bļugera komandas biedrs Keisijs Desmits. Ne viens, ne otrs nav nekāda NHL superzvaigzne, taču abi ir solīdi augstākā līmeņa vārtsargi, un Šilovs šobrīd kotējas aiz viņiem, attiecīgi sezonu sāks fārmklubā AHL, neskatoties uz to, ka viņa CV tagad gozējas pasaules čempionāta MVP tituls.

Merzļikins gatavojas renesanses sezonai, bet problēmu netrūkst

Elvis Merzļikins aizvadīja blāvu iepriekšējo sezonu – tas ir fakts, no kura grūti paslēpties. Ja viņam līgumā nebūtu paredzēta 6 miljonu liela alga par 23./24. gada sezonu, tad diez vai mēs varētu būt pilnībā droši, ka “Blue Jackets” uzskatītu Merzļikinu par savu pamatvārtsargu šīs sezonas sākumā. Taču tā ir ilgtermiņa līguma priekšrocība, ka komandai ir jārēķinās ar tevi, ja vien tā nevēlas maksāt lielu naudu tīri par neko.

Merzļikins pēc tam izlaida arī dalību Latvijas izlasē, pamatojot to ar vārdiem, ka kluba prioritātes šobrīd jāizvirza augstāk, kas viss ir loģiski, taču Merzļikins šeit vēlējās nosēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi – gan pragmatiskā “klubs man maksā algu”, gan patriotiskā “mīlu spēlēt izlasē”. Uz abiem krēsliem tomēr reizē nevar sēdēt, un tad beigās sanāk kaut kāds neizprotams pa vidu. Merzļikins septembrī vēl pats pielēja eļlu ugunī, intervijā “The Athletic” norādot, ka fani, kas viņa lēmumu neizprot, ir “stulbi”.

Attiecības ar līdzjutējiem ir viena lieta, bet tāpat jānorāda arī uz to, ka Merzļikins nekur nav zaudējis savu apņēmību un ambiciozitāti, turpinot uzstāt, ka tēmē uz Vezina balvas iegūšanu. Lieli mērķi nav nekas slikts, bet, ja par tiem runā vārtsargs ar iepriekšējās sezonas statistiku 87.6% atvairītu metienu un vidēji ielaistiem 4.2 vārtiem, tad kaut kas īsti nerīmējas kopā.

Nevar gan teikt, ka Elvis būtu bijis vienīgais “Blue Jackets” racējs – visa komanda spēlēja ļoti vāji un palika pēdējā vietā līgā. Starpsezonā tika nomainīts galvenais treneris, amatā nākot slavenajam Maikam Bebkokam, mainījās arī vārtsargu treneris, uzsakot darbu ilggadējam Merzļikina treneriem. Taču liela daļa vasaras darba tika iemīdīta zemē, kad atklātībā nāca Bebkoka izgājieni, pieprasot pārskatīt hokejistu privātās galerijas viņu telefonos. Bebkoks gan uzstāja, ka tas neesot nekas slikts, taču “Blue Jackets” bosi nebija noskaņoti liekām problēmām (it kā viņiem netrūktu citu problēmu), turklāt arī vairāki jaunie hokejisti īsti apmierināti nebija, un Bebkoks tika atlaists vēl pirms viņš novadījis kaut vienu spēli.

Protams, tas nekādā veidā neuzlabo prognozes par “Blue Jackets” sezonu, un Kolumbusai tiek paredzēta vēl viena sezona līgas apakšgalā.

Girgensons un “Sabres” – vai vecu vecais stāsts?

Bufalo “Sabres” halles pagrabos noteikti paslēpti drausmīgi noslēpumi, par kuriem uzzinājis Zemgus Girgensona aģents – tā joko hokeja cilvēki, skatoties, kā Girgensons atkal un atkal tiek pie laba līguma Bufalo klubā, kurā nospēlējis visu savu NHL karjeru. 2020. gadā viņš pamanījās tikt pie trīs gadu līguma par 6.6 miljoniem, un šo trīs gadu laikā kopā guva 36 punktus (vienu sezonu izlaižot traumas dēļ), un komandai turpinājās nepatīkamā sērija bez dalības Stenlija kausa izcīņā.

Par brīvo aģentu Zemgus varēja kļūt arī šovasar, taču nekļuva, jo jau 20. jūnijā “Sabres” viņam iedeva algas pielikumu – vienas sezonas līgums par 2.5 miljoniem dolāru. Šobrīd varam apkopot, ka tas ir trešais lielākais vienas sezonas līgums uzbrucējiem, kas iepriekšējā sezonā neguva vairāk par desmit vārtiem, un pie lielākiem līgumiem tika vien Tailers Bertuci un Niks Foliņo, kuri tomēr droši ierindojami plauktiņu augstāk nekā Girgensons, kurš arī šosezon “Sabres” rotācijā būs trešās vai ceturtās maiņas uzbrucējs.

“Sabres” milzīgas pārmaiņas sastāvā nav veikusi, un jāatzīst, ka iepriekšējā sezona nemaz nebija tik slikta. Beigās līdz vietai izslēgšanas spēlēs pietrūka tikai viena punkta un tika iegūta desmitā vieta regulārajā sezonā. Salīdzinot – Bufalo guva par 17 uzvarām vairāk nekā Kolumbusa. Taču ilgā sērija bez Stenlija kausa turpinājās, un arī šosezon grūti norādīt uz argumentiem, ar kuriem “Sabres” būtu saucama par “play-off” komandu.

Balinska potenciālā debija Floridā

Pavasarī tika sagaidīta ļoti patīkama ziņa par latviešu aizsargu Uvi Balinski, kurš noslēdza līgumu ar Floridas “Panthers”. Viņš to paveica pēc spēcīgas sezonas Čehijas līgā, kur 50 mačos guva 35 punktus, turklāt Balinskis ir īstajā vecumā – 27 gados šobrīd ir īstais laiks, kad pierādīt sevi pasaules spēcīgākajā līgā.

Diemžēl parakstīts pirmā līmeņa līgums ar NHL klubu vēl neko daudz negarantē, un gandrīz miljonu lielo algu Balinskim maksās tikai tad, ja viņš spēlē NHL. Ja tiks nosūtīts uz AHL, tad ieslēdzas jau cita samaksa, attiecīgi skaidrs, ka “Panthers” klubs ir ieinteresēts iespēlēt vispirms aizsargus ar vienvirziena līgumiem.

Labā ziņa gan tāda, ka “Panthers” rindās tādušobrīd  nav nemaz tik daudz – aizsargu līnija Floridai nebūt nav iespaidīga. Ir septiņi aizsargi ar vienvirziena līgumiem, no kuriem gan neviens nav saucams par lielu zvaigzni (protams, neskaitot savainotos Āronu Ekbladu un Brendonu Montūru, kuri sezonas sākumu izlaidīs, bet vēlāk būs ierindā), un pozitīvi, ka pārbaudes mačos Balinskis ticis pie krietna spēles laika. Piektdienas vakarā “Panthers” nometnē ir 12 aizsargi. Ekblads un Montūrs atgūstas no starpsezonas operācijām, tad nu Balinskim sezonas sākumā 10 aizsargu konkurencē jāiztur, lai nebūtu starp 2-3 atsijātajiem.

Latviešu klubi tālu no NHL krējuma

Floridas “Panthers” starp latviešu pārstāvētajām NHL komandām kotējas visaugstāk. “Betsafe” bukmeikeru prognozēs tā izlikta tieši aiz galveno favorītu desmitnieka un tiek uzskatīta par stabilu kandidāti uz izslēgšanas spēlēm, tiesa, atvērts ir jautājums par to, vai Balinskis būs saucams par “Panthers” hokejistu vai tomēr spēlēs fārmklubā.

Uz “play-off” robežas tiek novērtēta Girgensona pārstāvētā “Sabres”, taču šeit reizē jārunā arī par mentālo barjeru – Bufalo nav spēlējusi Stenlija kausa izcīņā kopš arvien tālākā pagātnē ieslīgstošā 2011. gada. Savukārt “Canucks” un “Blue Jackets” iekļūšana izslēgšanas spēlēs būs liels pārsteigums.

NHL gan tieši tādēļ ir interesanta, ka tajā bukmeikeru prognozes piepildās krietni retāk nekā, piemēram, paralēli notiekošajā Nacionālajā basketbola asociācijā. Tādēļ arī NHL diezgan reti novērojama situācija, ka tiek izvirzītas 1-2 konkrētas favorītes, un līdzīgi ir arī šogad – sezonas priekšvakarā ir sešas komandas, kurām bukmeikeri titula iegūšanas koeficientu noteikuši nelielajā intervālā no 8.00 līdz 10.00, un jebkura no tā – Kolorādo, Toronto, Edmontona, Karolīna, Ņūdžersija un Lasvegasa – ir spējīga celt Stenlija kausu virs galvas, bet nevienu no tām nevar dēvēt par izteiktu sezonas favorīti.