Girgensons un Bļugers savstarpējā cīņā par vietu Stenlija kausā

Foto: LETA

Nacionālajā hokeja līgā beigām tuvojas regulārā sezona, kurā vēl atlikusi apmēram ceturtā daļa spēļu. Divu latviešu uzbrucēju – Zemgus Girgensona un Teodora Bļugera – pārstāvētās komandas šobrīd balansē tieši uz izslēgšanas spēļu robežas, un tīri labi var izrādīties, ka Stenlija kausā vieta atrodas tikai vienai no tām. Bet tikpat labi var sanākt arī gadījums, ka Latvija šajā pavasarī paliek bez pārstāvniecības Stenlija kausā.

“Penguins” un “Sabres” cīņā par izslēgšanas spēlēm

No Pitsburgas “Penguins” dalība Stenlija kausā tiek sagaidīta jau vairākus gadus no vietas. Kā nekā, komanda ar Sidniju Krosbiju un Jevgeņiju Malkinu sastāvā nemaz nevar tikt raksturota nekādi citādi kā vien starp titula pretendentēm. Tā vismaz bija vairākos iepriekšējos gados, taču par “Penguins” pašreizējā modeļa novecošanu sāka runāt jau iepriekš, un laikam jau tikai loģiski, ka šobrīd “vienmēr titula pretendente” Pitsburga tīri reāli var palikt vispār bez izslēgšanas spēlēm.

Pitsburgai ir 67 punkti, kas šobrīd sniedz astoto vietu Austrumu konferencē un pēdējo pieejamo izslēgšanas spēļu vietu. Tas pats par sevi arī nebūtu tik slikti, taču starpība līdz konferences vadošajam sešiniekam ir ļoti liela, kamēr tuvākie sekotāji min uz papēžiem, turklāt viņu ir ļoti daudz – nieka trīs punktu atstatumā ir uzreiz četras komandas, kuras Pitsburgai būs jācenšas noturēt aiz sevis.

Starp tām ir arī Zemgus Girgensona pārstāvētā Bufalo “Sabres”, kurai ir 66 punkti, turklāt viena spēle rezervē, salīdzinot ar Pitsburgu. Bufalo raksturojama kā pilnīgi pretēja komanda, proti, tā jau ilgus gadus pēc kārtas nav spējusi tikt izslēgšanas spēlēs, un Girgensons tā arī vēl nav piedzīvojis Stenlija kausa debiju. Interesanti arī, ka tik spēcīgu pieteikumu izslēgšanas spēlēm “Sabres” veikusi tieši šosezon, kad cerības bija pat vēl mazākas nekā iepriekš. Taču “Sabres” rāda pieklājīgu sniegumu, izceļas ar rezultatīvu spēli (otra labākā vārtu guvēja līgā), un, lai arī nevienam nav ilūziju, ka tā liktu favorītēm satraukties par sevi Stenlija kausā, Bufalo atrašanās izslēgšanas spēlēs šosezon būtu godam nopelnīta lieta.

Bet, kā jau minēts, konkurence šeit milzīga, un tīri teorētiski arī konferences 13. vietā esošā “Senators” var iejaukties attiecību skaidrošanā, jo ir tikai septiņu punktu attālumā no Pitsburgas. Bukmeikeru prognozēs Pitsburgai gan tiek paredzētas labākas iespējas tikt Stenlija kausā nekā Bufalo, kurai provizoriski tomēr tiek atvēlēta devītā vieta konferencē un palikšana tieši aiz strīpas.

Latviešu uzbrucēji savās komandās nav galvenie ieroču nesēji, bet drīzāk gan melnā darba darītāji. Bļugers tikai nesen pārtrauca savu ieilgušo bezvārtu sēriju un šobrīd savā statistikā ierakstījis divus vārtus un astoņas piespēles 44 spēlēs. Girgensons bijis nedaudz rezultatīvāks, taču arī ar brīnumiem nav pārsteidzis – astoņi vārti un sešas piespēles 56 spēlēs ir līmenī ar viņa iepriekšējām sezonām, proti, intervālā no 15 līdz 20 punktiem Zemgus pabeidzis sešas NHL sezonas pēc kārtas, un viss liecina, ka šobrīd uzņemts līdzīgs virziens.

Šilova un Merzļikina komandas sezonas izskaņā vairs uz neko īsti netēmē

Elvim Merzļikinam šī bijusi pieticīga sezona. Taisnības labad gan tas pats jāsaka par visu Kolumbusas “Blue Jackets” komandu. Pārkārtojumi un sastāva izmaiņas cerēto efektu nesniedza, sezonas sākums tika izgāzts, un jau labu laiciņu skaidrs, ka šosezon vairs nekas īsti nav saglābjams. Kolumbusa ieņem pēdējo vietu līgā, par 23 punktiem atpaliek no Stenlija kausa zonas, ko teorētiski atlikušo 22 spēļu laikā vēl var atspēlēt, taču tā ir patiešām tikai teorija. Praksē visiem skaidrs, ka Merzļikins pēc regulārās sezonas varēs droši sākt domāt par dalību pasaules čempionātā.

Šobrīd gan saļodzījies arī fakts, ka Merzļikins ir vienīgais Latvijas vārtsargs NHL. Tam par iemeslu kļuvis Artūrs Šilovs, kurš Merzļikinu no izlases vārtiem izkonkurēja jau iepriekšējā PČ, un tagad Šilovs nopelnījis izsaukumu uz Vankūveras “Canucks” lielo komandu, ticis pie NHL debijas, un pagaidām viss liecina, ka viņš savu iespēju izmanto pēc pilnas programmas.

“Canucks” var atļauties iespēlēt jauno latviešu vārtsargu. Komanda ieņem salīdzinoši pieklājīgo 12. vietu Rietumu konferencē, taču Rietumos cīņa par vietu Stenlija kausā ir ar daudz augstākām prasībām, un punktu izteiksmē “Canucks” ir 19 punktu attālumā no izslēgšanas spēļu zonas, kas ir gandrīz vai tikpat daudz, kā nepieciešams Kolumbusai, attiecīgi arī tikpat mazticami.

Ja nenotiks lieli brīnumi, tad pēc regulārās sezonas beigām Latvijas izlases menedžeri varēs zvanīt uzreiz diviem NHL līmeņa vārtsargiem, un nav jāšaubās, ka šajās sarunās jautājums “kurš tad būs pirmais vārtsargs?” pavīdēs pavisam noteikti.

Balcera atgriešanās NHL?

Diemžēl šobrīd, runājot par Latvijas NHL spēlētājiem, jāizlaiž Rūdolfa Balcera vārds. Sezonu sācis “Panthers” rindās, pēc atlaišanas turpinājis Tampabejā, kur sekoja trauma, un tagad pēc visiem pārdzīvojumiem nonācis AHL, kur spēlē Tampas fārmklubā. Nevar teikt, ka arī AHL līmenī Balcers visus izliek jaņos un pilnīgi netaisnīgi spiests uzturēties šajā līgā. Viņam ir astoņi punkti 16 spēlēs, kas ir pieklājīgs rādītājs, taču “Lightning” arī ir ļoti laba līmeņa komanda, lai prasītu vēl vairāk.

“Lightning” ir stabilās “play-off” pozīcijās. Tā savākusi 78 punktus un droši atrodas savas divīzijas labāko trijniekā. Vai Tampai izslēgšanas spēlēs būs vajadzīgi Balcera pakalpojumi? Pret traumām tā līdz galam nav apdrošināta neviena komanda, bet pagaidām izskatās, ka “Lightning” spēcīgajā sastāvā Balceram būs grūti atkal izkarot savu vietu.