Hokeja “bums” Latvijā – vienota nācija un lieli panākumi arī nākotnē?

Foto: TT

28. maijā Latvijas hokeja izlase paveica teju neiespējamo – Pasaules čempionātā izcīnīja trešo vietu, kas ir valstsvienības visu laiku augstākais sasniegums. Pēc turnīra, Brīvības pieminekļa pakājē, izlasi sagaidīja aptuveni 50 tūkstoši fanu, godinot hokejistu paveikto. Vienotība, drošsirdība, tautas lepnums un spēks, ir īpašības, ar kurām varētu raksturot šo vēsturisko brīdi. Vai izcīnītais panākums Latvijā radījis jaunu hokeja “bumu”, un kāda solās būt Latvijas hokeja nākotne?

Kāpums rangā, nākamā čempionāta pretinieki un fanošanas kultūra Latvijā

Pateicoties vēsturiskajām bronzas medaļām, Latvijas hokeja izlase pakāpās IIHF (Starptautiskās hokeja federācijas) rangā. Pirms čempionāta Latvija ierindojās 11. pozīcijā, bet izcīnītā trešā vieta ļāva pakāpties uz 10. vietu, apsteidzot Dānijas izlasi. Šobrīd Latvijas valstsvienībai iekrāti 3610 ranga punkti, bet devītajā vietā esošajiem slovākiem ir 3690 punkti. Jāpiezīmē, ka rangā arvien atrodama Krievijas izlase, kas šobrīd ir diskvalificēta, taču ieņem ceturto vietu (4050 punkti). Ja krievi tiks svītroti no ranga, tad Latvijai ir iespēja potenciāli pakāpties vēl par vienu pozīciju.

2024. gada Pasaules čempionātā, kas norisināsies Čehijā – Ostravā un Prāgā, Latvijas izlase spēkosies A apakšgrupā ar Kanādu, Vāciju, Zviedriju, Slovākiju, Franciju, Kazahstānu un elites divīzijas jaunpienācēji Poliju. Latvijas izlases fani uz turnīru Čehiju raugās optimistiski, jo cenas hokeja lielvalstī būs gana draudzīgas – sākot ar ieejas biļešu cenām, beidzot ar alus adekvāto samaksu. Pateicoties Latvijas izlases lieliskajam sniegumam, astronomiskos tempos audzis arī līdzjutēju atbalsts un interese par hokeju kopumā. Tādēļ sagaidāms, ka mūsu ripas meistarus Čehijā, klātienē, atbalstīs pat vairāki tūkstoši fanu.

Šobrīd līdzīgu popularitātes stāstu piedzīvo Latvijas basketbola izlase, kas dažu stundu laikā var izpārdot “Arēnu Rīga”, un kura arīdzan vēsturiski iekļuvusi Pasaules kausa finālturnīrā. Tomēr Latvijas sporta līdzjutējiem ir arī sava ēnas puse – fanot par izlasēm tikai tad, kad tām ir panākumi, un grūtos brīžos kritizēt un saviem sportistiem uzgriezt muguru. Piemēram, Anglijā futbola stadioni tiek aizpildīti pat tām komandām, kas turnīros ieņem pēdējās vietas. Taču šis laiks ir par prieku un skatu nākotnē – Latvijas hokeja izlase pierādīja, ka sports un lielas uzvaras var vienot visu nāciju, par ko, protams, varam tikai priecāties. Internetā plašu popularitāti guvis video, kurā apkopoti 12 dažādu valstu komentētāji un viņu emocijas, kad Kristiāns Rubīns iemeta izšķirošo ripu ASV vārtos. Ne velti šī emocijas gandrīz ikvienam liek smaidīt un “skudriņām” skriet pāri ķermenim.

Jāsāk ar pamatiem un gudri jāsakārto finanses

Pēc statistikas datiem, 2022. gadā Latvijā reģistrēti 7898 hokeja spēlētāji, no kuriem 5195 ir pieaugušie, 2392 ir vecumā zem 20 gadiem, kā arī 311 sieviešu hokejistes. Tomēr, lai pieaugtu hokeja masveidība, jādomā, kā to padarīt pieejamāku. Varam apgalvot, ka izmaksu līmenī vecākiem hokejs ir viens no dārgākajiem. Maciņu plašāk, iespējams, nākas atvērt tikai tenisa un tehnisko sporta veidu pārstāvjiem. Daudz tiek runāts, ka krasi jāmaina Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais finansējums sporta federācijām, kā arī valdības līmenī jādomā, kā sporta nozarei stratēģiski piesaistīt lielākas naudas opcijas. Pirms dažiem gadiem mainījās likums, kas agrāk atļāva uzņēmumiem iegūt nodokļu atlaides, ziedojot naudu sporta federācijām. Arvien vairākas federācijas ir uz izdzīvošanas robežas, nemaz nerunājot par infrastruktūras, inventāra, treneru un citu speciālistu pilnveidi. Ziemeļvalstīs un Skandināvijā (Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā) vecāki par bērnu treniņiem maksā salīdzinoši mazus līdzmaksājumus, kamēr Latvijā, kas nevar lepoties ar augstu dzīves līmeni un finanšu rocību, šie cipari ir daudzkārt lielāki. Tātad, šajās valstīs tiek apzināta sporta pievienotā vērtība. Saprotams, ka ne visi kļūs par profesionāliem sportistiem, taču pats svarīgākais – sports iemāca disciplīnu, sakārto veselību un ļauj iemīlēt aktīvu dzīvesveidu, dod prasmes strādāt komandā un komunicēt, kā arī ilgtermiņā valstij dod gudrus, veselus un uzņēmīgus iedzīvotājus. Priecē fakts, ka nākamajā sezonā septiņas Latvijas komandas, dažādās vecuma grupās, spēkosies Somijas junioru čempionātos, tādējādi vēl vairāk audzējot hokeja līmeni un prasmes.

Junioru izlašu sasniegumi un jaunā maiņa, kas dod cerību

Pēdējos gados iepriecinājuši arī Latvijas junioru izlašu sniegumi. Gan U18, gan U20 izlase pratusi rādīt acij baudāmu, enerģisku un uzbrūkošu hokeju. 2022. gada Pasaules U20 čempionātā Latvija ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpās talantu bagātajai Zviedrijai, laukumā cīnoties par katru centimetru. Nepiekāpīgi, vienoti un ar lielu azartu – ar šādiem vārdiem varētu raksturot Latvijas komandas garu. Mūsu junioru sniegums negāja secen arī NHL klubiem, kas pagājušajā vasarā draftēja uzreiz trīs Latvijas U20 izlases hokejistus – Bostonas “Bruins” izvēlējās Danu Ločmeli, Floridas “Panthers” ieguva Sandi Vilmani, bet Tampabejas “Lightning” izraudzījās Klāvu Veinbergu. Iepriekšējos piecos gadus (laika posmā no 2016. līdz 2021. gadam) NHL draftā kopumā izvēlējās tikai trīs mūsu hokejistus, bet 2022. gada vasarā trīs uzreiz.

No 2022. gada U20 izlases pieaugušo izlasē nākamajos gados, visticamāk, ienāks vēl vairāki talantīgi hokejisti. Vārtsargs Patiks Bērziņš, aizsargi Ralfs Bergmanis, Bogdans Hodass, Niks Feņenko un uzbrucēji Mārtiņš Laviņš, Sandis Vilmanis un Klāvs Veinbergs. Savukārt jau aizvadītajā Pasaules čempionātā, pieaugušo izlasē, lieliski nospēlēja talantīgais hokejists Dans Ločmelis, kurš guva svarīgus vārtus gan pret Zviedriju, gan Kanādu, turnīrā nopelnot trīs rezultativitātes punktus (2+1).

Valdības piešķirtais finansējums caurumu lāpīšanai

Pēc vēsturiskā panākuma, valdība lēma valstsvienībai un hokeja attīstībai piešķirt nedaudz virs pusmiljona eiro (576 tūkstošus eiro). Latvijas hokeja izlasei, to skaitā treneriem un pārējiem darbiniekiem, prēmijā piešķirti 220 tūkstoši eiro, bet LHF – 356 tūkstoši eiro. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi, ka federācijai piešķirtā summa ir jāizdala. 250 tūkstoši eiro tiks novirzīti bērnu un jauniešu hokeja treniņu procesam, bet 107 tūkstoši eiro – hokeja attīstībai. Tomēr piešķirtā summa ir mazs piliens jūrā un ir tikai aisberga redzamā daļa. Patiesībā izdevumi katru gadu ir daudz lielāki un šāda finansējuma piešķiršana ir apsveicama, taču patiesībā tā sistēmas caurumu lāpīšana. IZM vajadzētu ikgadējā budžetā iekļaut krietni lielāku summu hokeja un sporta attīstībai, nevis pēc panākumiem bārstīties ar “dāvanām”.

Jaunas ledus halles Latvijā – utopija vai realizējams mērķis? 

Latvijā kopumā ir 21 slēgtā tipa halle ar ledus saldēšanas iekārtām, no kurām septiņas atrodas Rīgā, bet vēl trīs Pierīgā – Mārupē, Piņķos un Tukumā. Atlikušās 11 ledus halles izkaisītas pa visu Latviju – četras Kurzemē (Liepājā, Ventspilī, Brocēnos un Talsos), trīs Zemgalē (Jelgavā, Ozolniekos un Jēkabpilī), divas Vidzemē (Ogrē un Valmierā), bet vēl divas Latgalē (Rēzeknē un Daugavpilī). No 16 izlasēm, kas spēkojās aizvadītajā Pasaules čempionātā, mazāk ledus halles nekā Latvijai, ir tikai Slovēnijai (septiņas).

Vairākkārt runāts, ka Latvijai nepieciešams vēl dažas ledus halles, tomēr dārga ir ne tikai to būvniecība, kas izmaksā vairākus miljonus eiro, bet arī to uzturēšana. 2022. gada rudenī, kad “gaisā uzlidoja” elektrības cenas, daudzas no šīm hallēm bija bankrota priekšā. Daļa no Latvijā uzbūvētajām hallēm ir privātas, bet daļa nodotas pašvaldību rokās. Pašvaldībām tās ir liels slogs, jo uzturēšanas izmaksas katru mēnesi mērāmas vairākos desmitos tūkstošu eiro un šos līdzekļus jēgpilni nevar novirzīt citām svarīgām nozarēm. Arī privātās halles, lai izdzīvotu, ir spiestas prasīt lielas nomas maksas par ledus izmantošanu. Tas, savukārt, atbaida to iedzīvotāju daļu, kas gribētu spēlēt hokeju, taču lieliski saprot, ka izmaksas ir pārāk lielas.

Visticamāk, šī pavasara hokeja drudzis aizskāra investoru sirdis un dos lielāku rosību Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos, taču šobrīd pāragri priecāties, ka jaunas halles radīsies kā sēnes pēc lietus. Turklāt stratēģiski jāsaprot, kur šīs halles uzbūvēt – Rīgā un Pierīgā, vai tomēr Latvijas reģionos? Arī mūsu bronzas medaļnieku sastāvā bija hokejisti, kuri meistarību slīpējuši Latvijas reģionos – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Jēkabpilī.