Pirmais latvietis Itālijas A sērijā – Krollis pievienojas “Spezia”

Foto: “Valmiera” FC

Ļoti pozitīvi 2023. gads iesācies Latvijas futbolā, jo janvāra vidū patīkamas ziņas pienāca no Itālijas. Pagājušās sezonas Virslīgas rezultatīvākais spēlētājs un čempions “Valmiera” FC rindās Raimonds Krollis karjeru turpinās A sērijas komandā “Spezia”, kļūstot par pirmo latvieti šajā čempionātā, taču nav daudz mūsējo, kas spēlējuši kādā TOP5 līgas komandā. Apskatīsim gan to, kā “Spezia” veicies līdz šim un kā latvieši spēlējuši spēcīgākajos Eiropas nacionālajos čempionātos.

“Spezia” – tikai trešo sezonu A sērijā

Līdz šim 21 gadu vecais futbolists spēlējis divās komandās – FK “Metta” un “Valmiera” FC. Debiju Virslīgā viņš piedzīvoja 18 gadu vecumā. Ja pirmajā sezonā 25 spēļu laikā viņam pieci gūti vārti un trīs rezultatīvas piespēles, tad jau gadu vēlāk viņš dubultoja precīzo sitienu skaitu, kopumā sezonas gaitā izceļoties ar 11 vārtiem un trim piespēlēm. Starpsezonā sekoja pāreja uz “Valmiera”, un pirmajā sezonā viņš krietni uzlaboja rezultatīvo piespēļu skaitu (12+9), taču aizvadītajā sezonā Krollis bija fantastisks. 34 spēļu laikā viņš 24 reizes raidīja bumbu vārtos, kļūstot par čempionāta rezultatīvāko futbolistu, kam pievienoja arī trīs rezultatīvas piespēles.

Gada pirmajā mēnesī Eiropas nacionālajos čempionātos komandas var veikt transfērus. “Spezia” šosezon A sērijā 18 spēļu laikā guvusi 17 vārtus, un tas ir dalīts piektais sliktākais rādītājs starp visām 20 komandām, tāpēc saprotama pastiprināšanās ar uzbrucēju. Kā ziņoja itāļu prese, “Spezia” vienojās ar Valmieru par darījumu, kura vērtība ir 900 tūkstoši eiro, taču pie dažādu nosacījumu izpildes Latvijas čempione varētu saņemt vēl 600 tūkstošus, turklāt valmieriešiem pienāksies arī 10% no nākamā Kroļļa transfēra. Līgums starp “Spezia” un Krolli būs uz četrām sezonām.

Runājot par pašu “Spezia”, tad klubs ir ar senām tradīcijām, jo tas tika dibināts jau 1906. gadā. Komanda sāka no paša lejasgala jeb C sērijas, kurā izdevās triumfēt 2006. gadā, bet divus gadus vēlāk no B sērijas “Spezia” nokrita uz D sēriju. Turpinājums bijis krietni veiksmīgāks, jo trijās no četrām sezonām komanda izcīnīja iespēju startēt līgu augstāk, un 2020. gada vasarā klubs bija 3. spēcīgākais B sērijā, kas nozīmēja pirmo reizi iekļūšanu A sērijā!

Pirmajā sezonā “Spezia” izcīnīja deviņas uzvaras 38 spēlēs, kā arī 12 reizes spēlēja neizšķirti, ar ko pietika, lai paliktu spēcīgāko sabiedrībā. Iepriekšējā sezonā sniegums pasliktinājās, un “Spezia” bija tikai divas pozīcijas virs izslēgšanas zonas, 18. vietai esot priekšā tikai par sešiem punktiem. Šobrīd, kad aizvadīta praktiski puse no sezonas, komanda ar četrām uzvarām un sešiem neizšķirtiem sakrājusi 18 punktus tikpat spēlēs un dala 15. un 16. pozīciju tabulā. “Verona” un “Sampdoria” ieņem 18. un 19. vietu, kas pašlaik nozīmē nokrišanu uz B sēriju, ar deviņiem punktiem.

“Spezia” pēc Pasaules kausa pārtraukuma aizvadījusi trīs spēles A sērijā. Komanda savā laukumā izlaida 2:0 vadību pret “Atalanta” un tika pie punkta, kam sekoja vēl viens neizšķirts savā laukumā pret “Lecce”, bet visai negaidītu panākumu komanda guva pēdējā kārtā, viesos apspēlējot “Torino” ar 1:0. Turpmāko spēļu kalendāru nevar uzskatīt par ļoti parocīgu, jo trīs no pieciem pretiniekiem būs “Roma”, “Napoli” un “Juventus”, bet labā ziņa, ka visi trīs mači būs savu skatītāju priekšā. Sezonu komanda noslēgs vien 6. jūnijā izbraukumā pret “Roma”. Jāmin, ka lielāko daļu no visiem 17 “Spezia” vārtiem A sērijā guvis afrikānis Mbala Nzola, kurš bijis precīzs deviņas reizes, un tas ir dalīts otrais labākais rādītājs turnīrā.

Svētdienas vakarā “Spezia” spēlēs pret “Roma”, un bukmeikeri par spēles favorīti ar koeficientu 1.80 uzskata “Roma”, kas 2023. gadā izcīnījusi septiņus no deviņiem punktiem A sērijā, kā arī iekļuva nākamajā Itālijas kausa kārtā. Iespēja, ka abas komandas tiks pie punkta, novērtēta ar koeficientu 3.60, bet “Spezia” uzvaras koeficients ir 4.75.

Lielākā latviešu pārstāvniecība TOP5 līgās – Premjerlīgā

Latvijas futbolists kādā no Eiropas TOP5 līgām nav bieža parādība. Pēdējo reizi tas tika piedzīvots 2017. gadā, kad Artjoms Rudņevs devās laukumā “Koln” sastāvā Vācijas Bundeslīgā. Kopumā šajā čempionātā latvietis aizvadīja sešas sezonas, bet pati veiksmīgākā bija pirmā (2012/2013), kad viņš pārstāvēja “Hamburger SV” un 34 spēļu laikā guva 12 vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Rudņevs arī ir vienīgais latvietis, kurš spēlējis Bundeslīgā.

Krollis nebūs vienīgais latvietis, kurš no Virslīgas pa taisno pārcelsies uz kādu no lielajiem čempionātiem. Jānis Ikaunieks 2014. gadā “Liepājas” sastāvā izcēlās ar 23 vārtiem un deviņām piespēlēm, un latvieti noskatīja Francijas čempionāta komanda “Metz”. Labākajā Francijas čempionātā Ikaunieks pirmajā sezonā paspēja aizvadīt tikai četrus mačus, turklāt tie bijuši arī vienīgie “Ligue 1”, jo klubs 2015. gadā nokrita līgu zemāk, bet, kad izdevās atgriezties, tad Ikaunieks bija uz īri citās komandās.

Savs pārstāvis Latvijai bijis arī “La Liga”. No 2003. līdz 2011. gadam Verpakovskis bija Kijevas “Dynamo” īpašums, tomēr komanda ļoti daudz viņu izīrēja, kā rezultātā 2007. gada pirmajā pusgadā Verpakovskis nonāca “Getafe”. Šajā laika periodā komanda aizvadīja 22 spēles, bet latvietis laukumā bija 13 mačos, un mājās pret “Villarreal” guva arī savus vienīgos vārtus.

Visvairāk latviešu bijis Anglijas Premjerlīgā – Imants Bleidelis, Andrejs Štolcers, Kaspars Gorkšs, Igors Stepanovs un Marians Pahars. Tikai divus mačus Premjerlīgā aizvadīja Bleidelis, kurš pārstāvēja “Southampton”, bet Štolceram “Fulham” rindās bija desmit mači. Trīs sezonas pēc kārtas “Arsenal” rindās spēlēja Stepanovs, kurš gan piedalījās tikai 17 spēlēs, toties 2002. gadā kļuva par Premjerlīgas čempionu. Gorkšs kopā ar “Queens Park Rangers” triumfēja “Championship” 2011. gadā, tomēr līdz debijai Premjerlīgā vēl vajadzēja pagaidīt, jo komanda vienojās par transfēru ar “Reading”. Arī ar šo komandu latvietis izcīnīja “Championship” kausu, un 2012. gada augustā Gorkšs aizvadīja pirmo spēli Premjerlīgā, bet novembrī izcēlās ar savu vienīgo precīzo sitienu.  

Visiespaidīgākais sniegums Premjerlīgā bijis Marianam Paharam. Sešas sezonas pēc kārtas latvietis pārstāvēja “Southampton”, un divas bija īpaši spilgtas. 1999. – 2000. gada sezonā Pahars 33 spēļu laikā atzīmējās ar 13 gūtiem vārtiem, atpaliekot tikai par vienu golu no rezultatīvāko spēlētāju pirmā desmitnieka. Sezonu vēlāk latvietim deviņi vārti un vieta atkal turpat blakus TOP10, bet 2001. – 2002. gada sezonā 14 reizes raidīja bumbu vārtos, noslēgumā dalot 8. un 9. rezultatīvākā spēlētāja vietu. Premjerlīgā kopumā Pahars izgāja laukumā 129 spēlēs un guva 42 vārtus. Statistika varēja būt vēl iespaidīgāka, ja vien futbolistu nesāktu mocīt savainojumi un nebūtu nepieciešamas vairākas potītes operācijas.