Skandāli, taču skaists futbols laukumā – Pasaules kauss Katarā un turnīra pēcgarša

Reading time9 min

Teju veselu mēnesi futbola līdzjutēji apkārt zemeslodei varēja baudīt Pasaules kausa finālturnīru, kas norisinājās eksotiskajā Katarā. Turnīrs, kurš bija neskaitāmiem skandāliem apvīts, deva arī lieliskas spēles, dramatiskas uzvaras un gūto vārtu šedevrus. Dažos mačos scenāriju uzrakstīt nespētu pat lielākie spriedzes, drāmas un asa sižeta žanra cienītāji. Par spīti visām ēnas pusēm, kas mutuļoja ap čempionātu, vai turnīru Katarā varam saukt par visu laiku labāko?

Pirmo reizi turnīrs norisinājās ziemā, kas ļāva latviešu faniem lieliski aizpildīt tumšos un drēgnos vakarus. Pasaules kausa finālturnīrs Katarā vienlaikus bija pēdējais, kad čempionātā spēkojās 32 valstsvienības. Nākamajā Pasaules kausā, 2026. gadā ASV, Kanādā un Meksikā, par trofeju spēkosies 48 izlases.



Kukuļi par finālturnīra iegūšanu, alus aizliegšana, seksuālo minoritāšu apspiešana un trīs žurnālistu nāve

Nedēļu pirms Pasaules kausa finālturnīra populārajā straumēšanas vietnē “Netflix” iznāca pētnieciskās žurnālistikas filma – “FIFA Uncovered”. Četrās sērijās filmas veidotāji šķetināja Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) netīrās un korupcijai bagātās aizkulises. Piemēram, FIFA izpildkomitejas pārstāvji, kuri balso un piešķir finālturnīra rīkošanas tiesības, no Kataras saņēma dāsnus darījumus. Kāds izpildkomitejas darbinieks par vairākiem miljoniem Katarai pārdeva zemes gabalu, vēl Katara noslēdza ārkārtīgi izdevīgu līgumu ar Taivānu par gāzes piegādi. Tāpat žurnālisti klāstīja apjomīgo finansējuma izsaimniekošanu, ko veica FIFA amatpersonas Džeks Vorners, Čaks Bleizers un citi. Šī dokumentālā filma sacēla īstu vētru, taču finālturnīrs atcelts netika.

Tie nebija vienīgie skandāli, ar kuriem Katarai bija jācīnās. Divas dienas pirms finālturnīra sākuma, čempionāta saimnieki aizliedza stadionos tirgot “Budweiser” alu, kas ir vieni no FIFA ģenerālsponsoriem. Alus darītāji solīja vērsties tiesā, lai piedzītu radušos zaudējumus. Tāpat asi tika diskutēts par seksuālo minoritāšu apspiešanu, neļaujot spēlētājiem un faniem paust atbalstu  viendzimuma attiecībām un LGBT dzīves stilam.

Turnīra laikā visai mīklaini mira trīs žurnālisti. Aizdomas par tīšu žurnālistu nonāvēšanu bija par amerikāni Grantu Volu (Grant Wahl), kurš iepriekš publiski pauda atbalstu viendzimuma attiecībām. Tāpat Katarā mūžībā aizgāja Anglijas televīzijas “ITV Sport” tehniskais direktors Rodžers Pierss (Roger Pearce) un vietējais fotožurnālists Kalids Al Mislams (Khalid Al-Misslam). Pirms turnīra rakstījām arī par grandiozajiem Kataras stadioniem un tūkstošu viesstrādnieku nāvēm.


Visu laiku skatāmākais finālturnīrs?

Par spīti visai drāmai, kas valdīja ap turnīru, tomēr čempionāts no skatāmības viedokļa bija fantastisks. Vairums fanu steidza apgalvot, ka Pasaules kausa finālturnīrs Katarā ir visu laiku labākais. Lai gan turnīrā par rezultatīvām spēlēm nevarēja sūdzēties, tomēr septiņi dueļi noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu 0:0. Tāpat čempionātā tika nozīmētas 19 “pendeles”, par kurām tika daudz diskutēts. Ne velti daži tiesneši pēc spēlēm pie atkārtotas iespējas netika. Piemēram, spāņu tiesnesi Antonio Lahozu pēc Argentīnas – Nīderlandes ceturtdaļfināla lūdza doties uz dzimteni, savukārt britu arbitrs Maikls Olivers ne pārāk labi tika galā ar Brazīlijas – Horvātijas dueli, un metaforiski runājot, nopelnīja sev “sarkano kartīti”. Kopumā jāatzīst, ka čempionātā netrūka skaisti gūti vārti un nervu kutinoši notikumi, to skaitā sešu vārtu trilleris zelta mačā. 64 čempionāta spēlēs valstsvienības bumbu vārtu tīklā raidīja 172 reizes. Tātad, vidēji spēlē skatītāji redzēja 2,68 gūtus vārtus. Šajā rādītājā aizvadītais čempionāts ir TOP 5 visu laiku rezultatīvāko finālturnīru sarakstā.

Pirms finālturnīra par galvenajām favorītēm piesauca Brazīliju, Argentīnu, Angliju, Franciju un Spāniju. Tāpat pretendentu pulkā tika locīts arī Vācijas un Beļģijas vārds. Fenomenāls sniegums turnīrā izdevās Marokas un Horvātijas valstsvienībām. Maroka kļuva par pirmo Āfrikas valsti, kas piedalījās Pasaules kausa pusfinālā, bet Horvātija, kas pirms četriem gadiem Krievijā spēlēja lielajā finālā, prata iegūt bronzas medaļas. Fantastisks šķitis Horvātijas stāsts, ko var dēvēt par “Pelnrušķītes stāstu”. Nācija, kurā dzīvo četri miljoni cilvēku, trīs reizes tikusi pie Pasaules kausa medaļām. Turklāt tas izdarīts sešos mēģinājumos. Savukārt Maroka iekaroja daudz fanu sirdis ar savu pašaizliedzību un komandas vienoto garu.

Tikmēr īstu fiasko piedzīvoja 2018. gada finālturnīra bronzas medaļniece Beļģija, kas nespēja izkļūt no apakšgrupas. Pamatīgu kaunu otro čempionātu pēc kārtas piedzīvoja varenā Vācijas valstsvienība, kas palika aiz Japānas un Spānijas futbolistu mugurām. Lielās cerības par ilgi loloto Pasaules kausu izgaisa arī Brazīlijas, Anglijas un Spānijas izlasēm. Visas trīs izstājās ceturtdaļfinālā, attiecīgi atzīstot Horvātijas, Francijas un Marokas pārākumu. Šis turnīrs pierādīja, ka zvaigžņotās izlases, kādas noteikti bija gan Brazīlija, gan Anglija, nedod garantu čempionu kausam. Arī turnīra formāts ir nežēlīgs – viena neveiksmīga spēle un jādodas mājās.



Emociju karuselis finālā un Mesi iespaidīgais dosjē

Absolūti aizraujošu maču finālā sarūpēja Francija un Argentīna. To noteikti var nosaukt par īstu saldo ēdienu. Pateicoties Lionela Mesi un Anhela Di Marijas prasmēm, Argentīna finālā ieguva divu vārtu handikapu, tomēr Francijas valstsvienība prata dueli pagriezt par 180 grādiem. Savu spožo talantu dažu minūšu intervālā nodemonstrēja Kilians Mbapē. Pēc 90 minūtēm tablo vēstīja 2:2. Arī pagarinājumā netrūka dramatisku brīžu un abām vienībām bija iespēja izraut uzvaru, tomēr, Mesi un Mbapē apmainoties ar vārtu guvumiem, liktenis izšķīrās pēcspēles sitienu sērijā. Varonīgi Argentīnas vārtos darbojās Emiliano Martiness, kurš atnesa nācijai trešo Pasaules kausu tās vēsturē, bet pats nopelnīja turnīra labākā vārtsarga balvu. Mesi pirms zelta dueļa paziņoja, ka aizvadīs pēdējo maču izlases kreklā, taču paceļot virs galvas uzvarētāja trofeju, uzbrucējs pauda vēlmi turpināt pārstāvēt valstsvienību arī turpmāk. Domājams, ka nebeidzamajā diskusijā par visu laiku labākā futbolista statusu, par kuru jau dekādi cīnās Mesi un Krištianu Ronaldu, izcilais argentīnietis ir izrāvies priekšā.Mesi kontā ir septiņi Pasaules labākā futbolista tituli, četras UEFA Čempionu līgas trofejas, panākums “Copa America” turnīrā, zelts olimpiskajās spēlēs un vissvarīgākais gods – Pasaules kausa čempiontituls.

Teicams finālturnīrs padevās arī Francijas izlases zvaigznei Mbapē. 23 gadus vecais uzbrucējs ieguva “zelta futbolbuča” balvu, čempionātā gūstot astoņus vārtus. Turklāt ātrais un tehniskais futbolists ir tikai otrais vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā atzīmējies ar “hat-trick”. 14 Pasaules kausa spēlēs Mbapē pratis gūt jau 12 vārtus, kas ļauj atrasties sestajā vietā starp visu laiku rezultatīvākajiem turnīra futbolistiem. Daudz tiek runāts par Mesi un Ronaldu pēctečiem. Proti, kuri divi futbolisti tikpat fenomenālā līmenī spēs rādīt rezultatīvu un skaistu futbolu? Mbapē pierādījis, ka būs viens no šiem spēlētājiem, bet otrs, visticamāk, būs Norvēģijas izlases un Mančestras “City” zvaigzne Ērlings Holans.

Par uzvaru turnīrā Argentīnas futbola federācija balvā saņems 42 miljonus ASV dolāru, Francijai pienāksies 30 miljoni dolāru, Horvātija nopelnījusi 27 miljonus dolāru, tikmēr pārsteidzošā Maroka tiks pie 25 miljoniem.


Ko pretī 2026. gadā liks ASV, Kanāda un Meksika?

Katara finālturnīrā norisē iztērēja 229 miljardus ASV dolāru, kas ar milzīgu atrāvienu ir pats dārgākais čempionāts vēsturē. Tikmēr pēc četriem gadiem trīs Ziemeļamerikas valstīm būs iespēja sarīkot futbola svētkus, kas nebūs skandāliem apvīti. Turnīrs atgriezīsies skatītājiem ierastākā laikā – no 8. jūnija līdz 3. jūlijam. Futbola tradīcijas ASV un Kanādā nav tik spēcīgas, tomēr kājbumbas popularitāte šajās valstīs pēdējos gados ir teju eksplodējusi. Savukārt Meksika komentārus neprasa – futbols šajā valstī ir reliģijas vietā. Ziemeļamerikāņi naudu lieliska finālturnīra izveidē netaupīs, kas nozīmē, ka fani var sākt gatavoties svētkiem arī pēc četriem gadiem. Turnīrā piedalīsies 48 izlases un līdzjutēji tiks iepriecināti 80 spēlēs.