Vai sašķobījies Latvijas futbola izlases pozitīvais “vektors”?

Foto: LETA

Divus sāpīgus zaudējumus piedzīvojusi Latvijas futbola valstsvienība, kas 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā piekāpās Turcijas un Armēnijas izlasēm. Duelī ar Turciju mūsu valstsvienība demonstrēja lielu cīņassparu un apņēmību, taču sniegums Armēnijā bija ļoti pieticīgs. Pēc trīs kvalifikācijas spēlēm, Latvijai turnīra tabulā ir apaļa nulle. Vai izlases faniem jāsāk uztraukties?

Principiālais mačs ar Turciju un vēl viens skaists zaudējums

Spēle ar Turciju bija gana simboliska – apritējuši gandrīz desmit gadi, kopš slavenās uzvaras 2003. gada novembrī, kad Māris Verpakovskis “Skonto” stadionā nodrošināja Latvijas izlases panākumu pār Turciju, Eiropas čempionāta kvalifikācijas izšķirošajā, play-off, kārtā. Tikmēr uz 16. jūnija Latvijas – Turcijas dueli, “Skonto” stadionā ieradās nedaudz virs sešiem tūkstošiem skatītāju. Lai gan stadions nebija pārpildīts, Latvijas izlases fanu atbalsts bija teicams. Nevar nepieminēt, ka līdz ar Latvijas hokeja izlases izcīnīto bronzu Pasaules čempionātā, mainījusies arī fanošanas kultūra Latvijā. Līdzjutēji daudz cītīgāk seko līdzi arī citu nacionālu izlašu spēlēm un kvēli atbalsta pašmāju sportistus.

Maču latvieši sāka ar lielu cīņassparu, tomēr 22. minūtē turki izvirzījās vadībā. Pēc brīvsitiena, mājinieki vārtu priekšā “nogulēja” Abdulkerimu Bardakdži, kurš no metra attāluma pārspēja Latvijas izlases vārtsargu, debitantu, Niku Puriņu. Otro puslaiku Latvijas izlase sāka daudz apņēmīgāk un 51. minūtē “Skonto” stadions varēja līksmot – pēc lieliskas Vladislava Gutkovska piespēles, Eduards Emsis ar galvu raidīja bumbu turku cietoksnī.

Viens no spēles pagrieziena punktiem norisinājās 57. minūtē, kad Latvija lieliskā pretuzbrukumā šķietami bumbu raidīja vārtos, taču tos neieskaitīja. Pēc Andreja Cigaņika sitiena spēles instruments bija šķērsojis vārtu līniju, tomēr videotiesnešiem nebija tik daudz precīzu rakursu, lai šādu lēmumu pamatotu. Jāpiebilst, ka 39. minūtē arī turku futbolistam Ferdio Kadiolu neieskaitīja vārtus, jo mirkli pirms tam, viņš bija uzkāpis uz kājas Robertam Savaļniekam.

Tā vietā, lai Latvijas izlase izvirzītos vadībā, tā 61. minūtē vārtus ielaida. Turki izspēlēja zibenīgu kombināciju, kuru rezultatīvi noslēdza Čengizs Unders. Latvieši varonīgi cīnījās, bet 83. minūtē nokļuva mazākumā, kad Emsis nopelnīja otro dzelteno kartīti. Mača “karuselis” ar to gan nebeidzās. Kompensācijas laikā Latvijas izlases kapteinis Kristers Tobers panāca neizšķirtu, taču mūsu fanu sirdis drīz vien tika salauztas. Minūti vēlāk turki guva vārtus un izrāva dramatisku uzvaru ar 3:2.

Pēdējo gadu laikā, šī bija viena no Latvijas futbola izlases saturīgākajām spēlēm. Bažas rada fakts, ka duelis tika zaudēts un punktu ailīti Latvijas izlase tā arī neprata papildināt. Ar smagu nopūtu mačs jāliek “skaisto zaudējumu” plauktiņā. Pozitīvi, ka valstsvienībā sākusies paaudžu maiņa, jo pret turkiem izlasē debitēja trīs futbolisti – vārtsargs Niks Puriņš, pussargs Eduards Dašķevičs un uzbrucējs Marko Regža. Arī spēles stils ir vairāk tendēts uz momentu veidošanu un aktīvu pretinieku presingu. Beidzot Latvijas izlase nebaidās riskēt, doties uz priekšu, nevis nosēsties aizsardzībā un cerēt uz pretinieku kļūdām. Ir redzams pozitīvas iezīmes sava rokraksta un spēles stila veidošanā.

Vājš sniegums un likumsakarīgs zaudējums Armēnijā

Pēc trim dienām, 19. jūnijā, Erevānā Latvijas izlase spēkojās ar Armēnijas valstsvienību. Spēles pirmajā puslaikā dominēja mājinieki, kas vairāk nekā 13 tūkstošu līdzjutēju atbalstīti, demonstrēja kombinācijām bagātu futbolu. 35. minūtē viena no izspēlēm vainagojās panākumiem – Nairs Tiknizjans lieliski izmantoja partnera centrējumu starp diviem Latvijas izlases aizsargiem. Pussargs teicamu sagrupējas, ar kreiso kāju raidot bumbu mūsu valstsvienības cietoksnī.  Pirmajā puslaikā šķita, ka Brazīlija spēkojās ar Sanmarīno. Armēnijas pārākums bija acīmredzams un nospiedošs.

Otrais puslaiks turpinājās ar Armēnijas pārsvaru, tomēr Latvijas futbolisti prata izmantot savu iespēju un 67. minūtē, pēc rikošeta, Roberta Savaļnieka izdarītais sitiens lidoja Armēnijas izlases vārtos. Diemžēl, pēc gūtajiem vārtiem Latvijas izlase nosēdās aizsardzībā un pašā mača izskaņā nopelnīja muļķīgu 11 metru soda sitienu. Kristers Tobers, cenšoties bloķēt sitienu, acīmredzami nospēlēja ar roku un kompensācijas laikā Tigrans Barsegjans izrāva panākumu Armēnijai. Ja pēc spēles rezultāta šķita, ka Latvijas izlase varēja “iekosties” punktos, tomēr mača statistika bija nepielūdzama. Armēnija pa Latvijas izlases vārtiem izdarīja 21 sitienu, kamēr latvieši atbildēja tikai ar vienu. Mājinieki duelī izpildīja 562 piespēles, no kurām precīzas bija 490. Savukārt Latvijas valstsvienība izdarīja 268 piespēles, bet mērķi sasniedza vien 177.

Jāatzīmē, ka Armēnijas izlase kļuvusi krietni spēcīgāka, jo uz spēlēm pret Velsu un Latviju, tās 28 kandidātu sarakstā bija atrodami 15 naturalizēti futbolisti, no kuriem septiņiem saknes meklējamas Krievijā. Tas nesis augļus, jo Armēnijai ar 4:2 izbraukumā izdevās apspēlēt Velsu, bet savā laukumā ar 2:1 pieveikt Latviju. Tikmēr Latvijas izlases vājajā sniegumā, var izcelt tikai vienu pozitīvo. Izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs otrajā puslaikā laukumā sūtīja vēl vienu debitantu – aizsargu Maksimu Toņiševu. Tas nozīmē, ka divās spēlēs, debiju Latvijas izlasē piedzīvoja četri futbolisti. Starp tiem 25 futbolistiem, kuri šomēnes tika iekļauti Latvijas izlases nometnē, vidējais spēlētāju vecums bija 25,12 gadi. Tas liecina, ka šobrīd izlasē ir labs balanss starp gados jauniem un pieredzējušiem spēlētājiem.

Nākamās spēles pret Horvātiju un Velsu – vai izdosies “aizķert” kaut punktiņu?

Pēc trim aizvadītām kvalifikācijas spēlēm, Latvijas izlase D apakšgrupā, bez izcīnītiem punktiem, ieņem pārliecinošu pēdējo vietu.  Pirmie ar deviņiem punktiem ir turki, otrajā vietā ar sešiem punktiem ierindojas Armēnija, trešajā vietā ar četriem punktiem ir Horvātija, ceturtā ar četriem punktiem ir Velsa, bet Latvija bez punktiem noslēdz apakšgrupu. Turcija un Velsa aizvadījusi pa četrām spēlēm, Armēnija un Latvija trīs, bet Horvātija – tikai divas.

Arī Baltijas valstu kontekstā, visām trim klājies pieticīgi. Igaunija un Lietuva trijos mačos izcīnījusi tikai vienu punktu, attiecīgi nospēlējot neizšķirti 1:1 ar Azerbaidžānu un Bulgāriju.

Nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs 8. septembrī, kad izbraukumā tiksies ar Horvātiju, bet trīs dienas vēlāk –  11. septembrī savā laukumā uzņems Velsas futbolistus. Lai gan Latvijas izlase ieņem pēdējo vietu tabulā, visās trīs spēlēs tika zaudēts ar minimālu pārsvaru. Turklāt aizvadītajos mačos ar Velsu, Turciju un Armēniju, Latvijas izlases pretinieki nomināli bija spēcīgāki. Ja arī mūsu valstsvienībai būtu izdevies nospēlēt neizšķirti ar Turciju un Armēniju, īpašas cerības turnīra tabulā tas tāpat neraisītu. Pastāv ļoti liela iespēja, ka arī pēc piecām kvalifikācijas spēlēm, Latvijas izlase nebūs pratusi tikt pie punktiem. Mačs izbraukumā pret Horvātiju būs ļoti smags. Arī duelis pret Velsu būs sarežģīts, taču talkā var nākt mājas sienas.

Sausais atlikums – pozitīvais mijas ar neveiksmēm

Pret Velsu (0:1), Turciju (2:3) un Armēniju (1:2), Latvijas izlase prata parādīt savu rokrakstu – organizēta komandas spēle, cīņasspars un neatlaidība. Pret Turciju un Armēniju pietrūka sportiskā veiksme un aukstasinība, lai tiktu pie punktiem. It īpaši duelī ar Turciju. Pozitīvi, ka izlasē notiek paaudžu maiņa un arī pret spēcīgiem pretiniekiem tiek dota iespēja jaunajiem futbolistiem. Arī Latvijas izlases sniegums laukumā, lai gan brīžiem viļņveidīgs, ir pietiekami skatāms. Neapšaubāmi pieklibo psiholoģiskais un meistarības aspekts, tomēr futbolisti to cenšas kompensēt ar lielām darba spējām un enerģiju, ar kuru aizstāv Latvijas izlases krāsas.

Objektīvi vērtējot, Latvijas izlases “vektors” nedaudz ir pazaudējis savu pozitīvo kursu, tomēr jāatceras, ka valstsvienībai bija vairāki sastāvi robi, kā arī tā spēkojās ar krietni meistarīgākām izlasēm, nekā Nāciju līgas turnīrā. Visticamāk, šis kvalifikācijas cikls mūsu izlasei noslēgsies ar pēdējo vietu apakšgrupā, taču par to nav jāceļ panika un jādomā par ilgtermiņa perspektīvām. Turpmākajās spēlēs mūsu izlasē jāintegrē jaunie futbolisti, vēl vairāk jāslīpē komandas spēle un jāuzlabo futbolistu psiholoģiskā noturība.