Latvijas futbola izlase cīnīsies par Baltijas kausa atgūšanu

Foto: LETA

Novembra vidū tiks aizvadīta Baltijas kausa izcīņa, kas notiks tieši pirms Pasaules kausa izcīņas futbolā sākuma. Šoreiz tajā piedalīsies arī Islandes izlase, kas sastādīs kompāniju Baltijas valstīm, un Latvijas izlase, cerot pieklājīgā līmenī aizvadītajam gadam likt skaistu izsaukuma zīmi, pirmo maču aizvadīs pret Igauniju.

Baltijas kausa izcīņa

Latvijas Futbola federācija piesaka Baltijas kausa izcīņu kā senāko joprojām notiekošo izlašu turnīru pasaulē. Protams, labi saprotama vēlme izcelt savu produktu, taču par šo argumentu iespējami vairāki iebildumi. Futbols olimpiskajās spēlēs tika izspēlēts jau 1908. gadā, un to vēl neviens nav atcēlis. Tāpat var argumentēt, ka Dienvidamerikas futbola čempionāts tiek izspēlēts jau kopš 1916. gada, tiesa, kopš 1975. gada tas mainījis savu nosaukumu un šobrīd atpazīstams kā “Copa America”.

Eiropā gan Baltijas kauss ir senākais joprojām aktīvais izlašu turnīrs, taču tas ir veiksmīgi izvēlēts noformulējums, jo šī kausa vēsture nav nemaz tik gara – PSRS okupācijas laikā Baltijas valstu izlases savā starpā šādā turnīrā nesacentās, un Baltijas kausa izcīņa atgriezās tikai 1991. gadā.

Parasti šajā turnīrā piedalās trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija, bet jau iepriekš bijuši izņēmumi ar Somijas dalību. Šogad Baltijas kausā debitēs Islandes izlase, kļūstot par piekto valsti, kas startējusi šajās sacensībās. Latvijas izlasei pieder šī turnīra titulētākās komandas gods – tā izcīnījusi 13 titulus, kamēr Lietuvai ir desmit, bet Igaunijai tikai četri.

Latvijai izdevās uzvarēt Baltijas kausā četras reizes pēc kārtas (no 2012. līdz 2018. gadam), taču šeit tomēr būtiski novērtēt šo spēļu patieso nozīmi. Pacelt virs galvas Baltijas kausu ir patīkama lieta, taču šīs tomēr starptautiskajā futbola kalendārā kotējas gluži vienkārši kā pārbaudes spēles. Baltijas kausa uzvarētāji nesaņem nekādas atlaides Pasaules kausa vai Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros, un te jau lietas atkarīgas no katra atsevišķa trenera – vai izmantot pārbaudes spēles tam paredzētajam nolūkam, izmēģinot jaunas lietas, taktikas un spēlētājus, vai tomēr sniegties tīri pēc rezultāta?

Latvija pusfinālā pret Igauniju

Turnīra sistēma šoreiz paredz katrai izlasei tieši divas spēles. Vispirms 16. novembrī Kauņā un Rīgā tiks izspēlēti divi pusfināli, kam pēc tam 19. novembrī sekos spēle par trešo vietu un fināls. Attiecīgi nevienā mačā neizšķirts iznākums nebūs iespējams, un vajadzības gadījumā sekos 11 metru pēcspēles sitienu sērija. Jāatzīmē, ka pendeles tiks veiktas uzreiz pēc pamatlaika beigām un papildlaiks izspēlēts netiks nekādā gadījumā.

Latvijas izlase pusfinālā spēlēs pret Igauniju, kas ir vēsturiski visbiežākā Latvijas pretiniece. Šī būs 61. savstarpējā spēle, un Latvija pagaidām guvusi 28 uzvaras un zaudējusi tikai 11 reizes. Liela daļa šī statistikas gan iespēlēta laikā, kad pašreizējā sastāva futbolisti vai nu vēl nebija dzimuši vai tikai spēra pirmos soļos bērnībā.

Latvijas izlase Daiņa Kazakeviča vadībā aizvadījusi salīdzinoši veiksmīgu gadu. Izdevies izkļūt no Nāciju līgas D grupas (beidzot!), turklāt šajā laikā bija arī piecu uzvaru sērija, kas Latvijai nebūt nav ikdienas notikums. Labā noskaņa tika nedaudz pabojāta septembrī, kad savā laukumā tika zaudēts Moldovai, bet viesos pret Andoru tika paņemts tikai neizšķirts 1:1.

Ar Baltijas kausu varētu uzlabot garastāvokli un veikt vēl vienu labu atzīmi 2022. gada atskaitē, bet vēlreiz jautājums, vai tas trenerim liksies pats svarīgākais jautājums. Kā nekā, nākamgad jau jāsāk “Euro2024” atlases turnīrs, turklāt Virslīgā tikko pabeigta ļoti smaga sezona, kurā saspringtas cīņas ritēja līdz pat pēdējai kārtai un dažu Virslīgas klubu līderiem būtu patiešām piedodama neliela nosēšanās.

Arī Igaunijas izlase šogad Nāciju kausā tika pie labiem rezultātiem. Tā uzvarēja visās četrās spēlēs pret Maltu un Sanmarīno un ieguva tiesības atgriezties C līmenī, un tagad Igaunijai būs iespēja atkārtot Latvijas uzvaru sēriju, trešdien tiekot pie piekta panākuma pēc kārtas.

Ar domām par finālu

Latvijas izlase šoreiz nav pašā labākajā sastāvā. Nupat kā Polijas līgā ar četriem vārtiem vienā puslaikā izcēlās Vladislavs Gutkovskis, bet savainojuma dēļ viņš par spēlēšanu izlasē šobrīd nevar domāt. Uzbrukumā gan tāpat spēka pietiek, taču Raimonds Krollis tikko ar “Valmieru” pabeidza smagu sezonu, izcīnot Virslīgas čempiona titulu, Roberts Uldriķis šosezon Nīderlandes čempionātā savus pirmos vārtus tā arī vēl nav guvis, un tas pats sakāms arī par Dāvi Ikaunieku Čehijas čempionātā.

Izlases rindās ir seši potenciālie debitanti, proti, spēlētāji, kuri vēl nav izgājuši laukumā Latvijas izlases spēlē. Tāpat jāatzīmē, ka izlases kandidātu sarakstā ir tikai seši ārzemju līgās spēlējoši futbolisti. Protams, Virslīgas līmenis pēdējos gados ir cēlies, vadošajiem klubiem spējot piesaistīt arvien spēcīgākus leģionārus, taču jābūt objektīviem – ir tomēr skaidri iemesli, kādēļ Virslīgas futbolisti ir tur, nevis Šveicē, Beļģijā, Nīderlandē vai kaut vai tajā pašā Polijā. Piemēram, igauņu jaunais vārtsargs Karls Heins tikko debitēja Londonas “Arsenal” lielajā komandā, stājoties vārtos Līgas kausa spēlē. Latvijas futbolistu sakarā par tādu līmeni nemaz netiek runāts.

Savukārt otrā pusfinālā spēlēs Lietuva pret Islandi. Islande vēl pirms dažiem gadiem bija pakāpusies uz FIFA ranga labāko divdesmitnieku, bet tagad noslīdejusi līdz 62. vietai, kas gan tāpat ir krietni augstāk par Baltijas valstīm. Piemēram, Lietuva šobrīd ir 144. vietā, un attiecīgi šajā pusfinālā Islande ir acīmredzama favorīte.