“Barcelona” kukuļošanas skandāls – vai Spānijas futbola grandu sagaida smagas sekas?
8 min
Septembra beigās futbola līdzjutējus satricināja šokējoša ziņa – Spānijas varasiestādes atklājušas, ka Katalonijas grands “Barcelona” maksājis kukuļus Spānijas Karaliskās futbola federācijas (RFEF) tiesnešu komitejas viceprezidentam Hosē Marijam Negreiram. Laika posmā no 2001. līdz 2018. gadam “Barcelona” Negreiram pārskaitījis vairāk par septiņiem miljoniem eiro. Klubs, kas ticis ierauts vairākos finansiālos skandālos, turpina staigāt pa plānu ledu. Vai titulētajam Spānijas klubam tiks atņemti punkti un tas saņems bargu sodu?
“Barcelona” netīrā spēle?
Tiesas dokumenti liecina, ka 17 gadu laikā “Barcelona” Negreiras piederošajām kompānijām pārskaitījis vairāk par septiņiem miljoniem eiro, it kā par Spānijas granda “konsultēšanu”. Kā taisnojās “Barcelona” klubs, Negreira komandai sniedzis tehnisko palīdzību un zināšanas, skaidrojot futbola noteikumu interpretācijas un dodot konkrētus piemērus. Negreira pats savulaik bijis tiesnesis un no 1993. līdz 2018. gadam atradās Spānijas Karaliskās futbola federācijas tiesnešu komitejas viceprezidenta amatā.
Aizdomīgu šo lietu padara vairāki fakti. Pirmkārt, minētajā laika posmā Negreira bija augstā amatā tiesnešu komitejā, potenciāli “Barcelona” klubam nozīmējot labvēlīgākas soģu brigādes. Otrkārt, pat, ja Negreira veica konsultēšanas darbu, kāpēc speciālistam gadā bija jāsaņem aptuveni 500 tūkstošu eiro liela alga? Mazu videoklipu un piemēru sagatavošana, spēļu vērošana un dalība sarunās ar spēlētājiem, treneriem, kluba vadību, maksā pusmiljonu eiro? Treškārt, “Barcelona” apelēja, ka šāda veida speciālists ir arī Madrides “Real”, tāpēc tas nav precedents. Taču ir būtiska nianse – “Real” komandas konsultants bija beidzis tiesneša gaitas un neatradās tiesnešu komitejas sastāvā. Ceturtkārt, šo 17 gadu laikā, kamēr “Barcelona” maksāja Negreiram, tā Spānijas čempionātā uzvarēja deviņas reizes. Turklāt piecus titulus “Barcelona” izcīnīja par “mata tiesu”, otrās vietas ieguvējas apsteidzot par viena, divu, trīs vai četru punktu pārsvaru. Bieži vien tiesnešu lēmumi var ietekmēt spēļu un pat čempionātu iznākumus, tādēļ milzīga šaubu ēna krīt pār “Barcelona” metodēm, ar kurām tā titulus ieguvusi.
Septembra beigās Spānijas policija veica kratīšanu RFEF tiesnešu komitejas telpās, lai iegūtu dokumentu pierādījumus. Tiesas priekšā būs jāstājas ne tikai Negreiram, bet arī diviem bijušajiem “Barcelona” prezidentiem – Sandro Roseli and Žuzepam Bartomeu, kuri bija atbildīgi par pakalpojumu iegādi.
Vai “Barcelona” klubam draud skarbais “Juventus” liktenis?
Par līdzīgām apsūdzībām savulaik, 2006. gadā, Turīnas “Juventus” tika atņemti divi čempiontituli un komandu nosūtīja spēlēt uz “Serie B”. “Juventus” maksāja Itālijas tiesnešu asociācijas, Itālijas futbola federācijas un “Serie A” ierēdņiem, lai uz “Juventus” mačiem nozīmētu konkrētus tiesnešus. “Vecā senjora” saņēma ļoti bargu soda – tai atņēma 2004./2005. gadā izcīnīto čempiontitulu, dzēsa pilnīgi visus izcīnītos punktus 2005./2006. gada sezonā, kurā tā būtu uzvarējusi un nosūtīja spēlēt uz “Serie B”.
“Barcelona” klubam jau ir aktīva lieta tiesā par korupciju sportā un biznesā, un par dokumentu un administrēšanas falsifikāciju. Potenciāli Spānijas tiesa var piespriest ne tikai cietumsodu iesaistītajiem, bet arī bargas soda naudas un punktu atņemšanu turnīra tabulā. Skandālu vētru piedzīvo ne tikai “Barcelona”, bet arī Spānijas Karaliskā futbola federācija, kurai nācās atlaist tās prezidentu Luisu Ruvjalesu. Ruvjalesa kungs pēc Spānijas sieviešu futbola izlases triumfa Pasaules kausā uz lūpām nobučoja tās spēlētāji Dženiju Ermoso. Lai gan Ruvjaless tika atbrīvots no amata, tomēr arvien turpinās lietas izskatīšana par seksuālo uzmākšanos.
Aizvadītajā sezonā Turīnas “Juventus” saņēma desmit punktu sodu par fiktīvām spēlētāju pārejām, lai slēptu finansiālos rādītājus. Potenciāli arī “Barcelona” var saņemt šādu sodu, ja tiesā pierādīsies Spānijas futbola flagmaņa vaina. Kukuļošanas skandāls potenciāli var atstāt smagas sekas – gan reputācijas, gan punktu, gan finansiālā kontekstā. Punktu atņemšana var ietekmēt arī “Barcelona” finansiālo plūsmu, piemēram, nekvalificējoties UEFA Čempionu līgai. Tieši šāds scenārijs notika ar “Juventus”.
“La Liga” turnīra tabulā “Barcelona” šobrīd ieņem trešo pozīciju, 11 mačos tiekot pie 24 punktiem. Tomēr pirms dažām dienām Spānijas futbola klasikā “Barcelona” ar 1:2 piekāpās niknākajiem konkurentiem – Madrides “Real”. Par spīti skandāliem un finansiālām grūtībām, pērn Katalonijas klubam izdevās triumfēt Spānijas čempionātā.
“Barcelona” finansiālās grūtības un cerība izvairīties no soda
Aktīvākajiem kājbumbas līdzjutējiem nav noslēpums par “Barcelona” finansiālajām grūtībām. Arī šāda veida skandāls var iedragāt jau tā vājās finanses. “Barcelona” potenciāli var nākties šķirties no miljoniem eiro par tiesas prāvu, kompensācijām un naudas sodiem. Nemaz nerunājot par iedragāto reputāciju, kas var atstāt tālejošas sekas uz komandu un tās finansēm. Proti, pārvilkt sarkanu svītru dažādiem reklāmas un sadarbības līgumiem, globālajam mārketingam un spēlētāju iegādei.
Kā ziņo lielākie sporta mediji, “Barcelona” arvien ir parādā vairākām komandām par futbolistu iegādi, summai sastādot vairāk par 200 miljoniem eiro. Katalonijas grands nav līdz galam norēķinājies ar Minhenes “Bayern”, “Leeds United” un Mančestras “City” par Roberta Levandovska, Rafinjas un Fernana Toresa iegādi. Tāpat komanda krietni futbolistiem “nogriezusi” algas, par ko arī bija ierauta skandālā. “Barcelona” samazināja algas, taču Frenkijs De Jongs un Martins Braitvaits bija pret. De Jongs laika gaitā vienojās, taču Braitvaits līgumu lauza.
“Barcelona” izvēlējusies vēl vienu finansiālo risinājumu. Tā cenšas ar saviem talantīgākajiem spēlētājiem noslēgt ilgtermiņa līgumus, kontraktos iestrādājot astronomiskas izpirkuma (“Release clause”) maksas, kā tas ir Gavi, Lamina Jamala, Ansu Fati, Pedri, Rafinjas, Žula Kundē, Noā Dārviča, Fernana Toresa, Alehandro Baldē un Ronalda Araujo gadījumā. Minētajiem futbolistiem šī izpirkuma maksa ir viens miljards eiro. Šāda stratēģija aizsargā “Barcelona” vadošos spēlētājus no pārdošanas, tomēr klusībā Spānijas futbola grands cer, ka kāda vienība būs gatava maksāt šādu summu un klubu izglābt no finanšu kraha. Piemēram, bagātie Saūda Arābijas klubi.
Vēl viens iemesls, kāpēc “Barcelona” nedrīkst zaudēt naudu un potenciālos investorus, sadarbības partnerus, ir “Camp Nou” stadiona pārbūve. Tā klubam izmaksās aptuveni pusotru miljardu eiro un, ja tiesa atzīs “Barcelona” vainīgu šajā kukuļošanas skandālā, tas var iedragāt arī stadiona pārbūves finansēšanu. Komanda rēķinās ar naudu, kas ienāks par “Barcelona” dalību UEFA Čempionu līgā, televīzijas un interneta raidtiesībām, reklāmas un sadarbības līgumiem. Sportiskie panākumi iet roku rokā ar finansiālo rocību. Ja, piemēram, “Barcelona” atņems punktus turnīra tabulā un tā nevarēs startēt Čempionu līgā, tas klubam var nest simtiem miljonu eiro zaudējumus. Un to klubs, ar visiem iespējamiem līdzekļiem, centīsies nepieļaut. Proti, lai tiesa attaisno “Barcelona” no Negreiras uzpirkšanas apsūdzībām un paliek tie kluba interpretācijas, ka nauda maksāta par adekvāti veiktu darbu.
Interesanti, ka “Barcelona” cenšas izspiest maksimumu arī no “Camp Nou” pārbūves. Tā faniem par 300 eiro ļauj iegādāties veco stadiona krēslu, bet par 400 eiro gleznā iestrādātu “Camp Nou” zālienu. Kamēr norit “Camp Nou” pārbūve, komanda mājas spēles aizvadīs “Estadi Olímpic Lluís Companys” stadionā, kura ietilpība ir nedaudz virs 54 tūkstošiem.
