Revolūcija Eiropas futbolā? Bagātās un varenās Superlīgas izveide

2021. gadā pamatīgu vētru sacēla ziņas par Eiropas Superlīgas izveidi. 12 titulēti Eiropas klubi – “Chelsea”, “Arsenal”, “Tottenham Hotspur”, “Liverpool”, “Manchester City”, “Manchester United”, “Real Madrid”, “Atletico Madrid”, “Barcelona”, “Inter Milan”, “AC Milan” un “Juventus” – apstiprināja dalību vērienīgajā projektā, kas dotu prettriecienu UEFA Čempionu līgai. Tomēr pēc dramatiskiem notikumiem un potenciālām sankcijām ideja noklusa, taču vai uz ilgu laiku?

Sākotnējais plāns – 20 Eiropas futbola grandi sadala Superlīgas titulu

Superlīgas koncepts paredzēja, ka 15 komandas, to skaitā 12 dibinātājvienības, katru gadu būtu nemainīgas, neskatoties uz to rezultātiem un ieņemtajām vietām nacionālajos čempionātos. Savukārt piecas vietas nopelnītu kvalifikācijas turnīra uzvarētājas, kas ļautu sacenties tām komandām, kam lieliski veicies pašmāju līgās.

Tālāk komandas tiktu sadalītu divās grupās, pa desmit vienībām katrā. Komandas savstarpēji izspēlētu divu apļu turnīru, kopumā aizvadot 18 spēles (deviņi dueļi savu skatītāju priekšā un deviņi mači izbraukumā). Katras grupas trīs labākās vienības automātiski iekļūtu ceturtdaļfinālā, savukārt ceturto un piekto vietu ieguvējas izspēlētu (divu spēļu summā) atlikušās divas ceļazīmes uz ceturtdaļfinālu.

Ceturtdaļfinālu un pusfinālu uzvarētāju noskaidrotu divu spēļu summā, bet fināls notiktu neitrālā laukumā. Līdzīgi kā tas ir UEFA Čempionu līgas turnīrā.

Prātam neaptveramas summas un milzu bagātība

Eiropas Superlīga savām dalībniecēm piesolīja pasakainus līdzekļus – 12 dibinātājkomandas katra saņemtu 3,2 miljardus eiro un 32,5% no visiem reklāmu ienākumiem. Tāpat visas komandas nopelnītu par labiem rezultātiem un iegūtu 15% no TV translāciju pārdošanas. Katrs klubs saglabātu ienākumus no saviem mārketinga pasākumiem – kreklu pārdošanas, biļešu tirdzniecības, u.c. Jaunā projekta veidotāji piedāvāja pārstrukturēt vēl vienu turnīru – FIFA Pasaules klubu kausu, kurā piedalītos 12 komandas, bet pati FIFA par tā norisi saņemtu vienu miljardu eiro. Eiropas Superlīgas izveidotāji steidza mierināt, ka katru sezonu 400 miljoni eiro tiktu novirzīti citu Eiropas futbola klubu atbalstam un attīstībai.

Vēlme izjaukt UEFA kārtību sagrūst kā kāršu namiņš

Brīdī, kad Superlīgas izveide tapa publiska un par to uzzināja gan UEFA, gan futbola fani, to “apēda bez sāls”. Pirmkārt, UEFA, kas ir atbildīga par Eiropas klubu turnīru norisi (Čempionu līgu, Eiropas līgu, Konferences līgu), steidza brīdināt iesaistītos klubus. UEFA draudēja minētajām vienībām ar milzu sankcijām – izslēgšanu no UEFA turnīriem, trekniem naudas sodiem un punktu atņemšanu nacionālajos čempionātos.

Arī fani apšaubīja šādu turnīra izveidi, kritizējot, ka turnīrā piedalīsies tikai elitārie, bagātie un izredzētie klubi, graujot godīgas spēles principu. Tas liegtu iespējas komandām, kas konkrētajā sezonā izcīnījušas godalgotas vietas nacionālajos čempionātos, cīnīties par panākumiem arī uz Eiropas skatuves.

Izdarītais spiediens atmaksājās – 48 stundu laikā deviņas komandas izstājās no Eiropas Superlīgas – “Chelsea”, “Arsenal”, “Tottenham Hotspur”, “Liverpool”, “Manchester City”, “Manchester United”, “Atletico Madrid”,  “Inter Milan” un “AC Milan”.

Tikai trīs komandas palikušas uzticamas Eiropas Superlīgas izveidei – “Real Madrid”, “Barcelona” un “Juventus”. Bijušais “Juventus” izpilddirektors Andrea Agneli, kurš amatā strādāja 13 gadus, intervijā uzsvēra, ka Superlīga būtu laba alternatīva esošajai pārvaldībai: “Es domāju, ka Eiropas futbolam nepieciešama jauna sistēma, citādāk pastāv risks, ka būs tika viena dominējošā līga – Anglijas Premjerlīga, kas arvien vairāk atrausies no pārējām. Ceru, ka Eiropas Savienības tiesa atzīs profesionālo sportu kā industriju, jo futbola apgrozījums pasaulē ir 55 miljardi eiro gadā. Vēlos pateikties “Real Madrid” un “Barcelona”, kā arī “Juventus”, komandām, kurām bija drosme stāties pretī UEFA draudiem.”

Interesanti, ka visas 12 Superlīgas komandas pārsūdzēja UEFA lēmumu par sankcijām un uzvarēja tiesā. Tās netiks izslēgtas no UEFA turnīriem un vienībām nebūs jāšķiras no naudas sodiem.

Cīņa ar UEFA monopolu

Viens no iemesliem, kāpēc radās Eiropas Superlīga, bija pārtraukt UEFA monopolu. Tomēr UEFA radītais formāts – Čempionu līgā, Eiropas līgā, Konferences līgā, ir gana veiksmīgs un ļauj iespēju gandrīz katram Eiropas klubam, pat vismazākajam, nopelnīt. Tikmēr Superlīgas idejā vislielāko kumosu saņemtu tie klubi, kuri šobrīd ir vieni no Eiropā bagātākajiem, vēl vairāk palielinot plaisu starp vienībām. Eirokausos komandas saņem naudu pat par dalību kvalifikācijas kārtās. Savukārt krietni lielākas summas ir grupu turnīrā un izslēgšanas mačos startējušām komandām. Prēmijas, solidaritātes maksājumi, TV translāciju nauda. Tā ir labi ieeļļota mašīna, kas ir gadu desmitiem pārvaldīta. Sistēma, kas daudziem labi pazīstama un apmierina.

Neapšaubāmi, ka UEFA šobrīd bauda monopola statusu Eiropas futbolā, taču Superlīgas piedāvājums bija pārāk ambiciozs un futbola faniem nepieņemams. Iespējams, ka ir nepieciešama gudrāka finansiālā pārvaldība, jo turnīri rada lielus ienākumus. Šobrīd UEFA visu nopelnīto naudu nenovirza komandām. Tā tiek sadalīta Eiropas futbola infrastruktūras uzlabošanai, dažādu projektu un jaunatnes futbola attīstībai, UEFA darbinieku un tiesnešu algošanā, turnīru rīkošanā.

Taču UEFA nestāv uz vietas. 2024./2025. gada sezonā UEFA Čempionu līga piedzīvos formāta maiņu. Plānots, ka grupu turnīrā spēkosies 36 komandas (32 komandu vietā), kas nebūs sadalītas atsevišķās grupās. Visas komandas būs vienā grupā (līgā). Katra komanda aizvadīs astoņas spēles pret astoņiem dažādiem pretiniekiem – četrus dueļus mājās un četrus izbraukumā. Astoņas labākās komandas automātiski nodrošinās dalību izslēgšanas spēlēs, tikmēr 9. līdz 24. vietas īpašnieces divu spēļu summā sadalīs atlikušās astoņas ceļazīmes uz “play-off” mačiem. Tālāk – astotdaļfināls, ceturtdaļfināls, pusfināls un fināls tiks izspēlēts agrākajā formātā. Tāpat 2021. gadā UEFA lēma “iet laikam līdzi” un atcelt izbraukumā vairāk gūto vārtu likumu, kas bija spēkā no 1965. gada.

 Eiropas Superlīgas izveide – ideja nav mirusi, taču jaunā formātā

Tomēr arī pēc plašā skandāla doma par jaunu turnīru nav zudusi. Eiropas Superlīgas idejas autori nākuši klajā ar citu piedāvājumu – 60 komandas, kas būtu sadalītas dažādās divīzijās un garantētu vismaz 14 pamatturnīra spēles katrai vienībai. Turklāt mainīts sākotnējais uzstādījums – nevienai komandai nebūtu garantēta vieta čempionātā.

60 klubi tiktu sadalīti četrās divīzijās, pa 15 komandām katrā no tām. Komandas tiktu sadalītas pēc to snieguma nacionālajos čempionātos. Katras divīzijas trīs labākās komandas nokļūtu divīziju augstāk, bet trīs vājākās – turnīru zemāk. Pēc idejas autora vārdiem, Superlīga savu darbību uzsāktu ar 2024./2025. gada sezonu. Superlīgas pārstāvji konsultējušies ar 50 dažādiem Eiropas klubiem un guvuši plašu atbalstu. Arī ieņēmumu sadaļa klubiem būtu pievilcīgāka, nekā šobrīd UEFA sniegtā. Tāpat Superlīgas autori sola novirzīt lielākas finanses gan sieviešu futbolā, gan jaunatnes sistēmas attīstībā.

Lai gan Superlīgas izspēles sistēma garantētu biedriem vairāk dueļus, tomēr pēc jaunā UEFA koncepta, arī Čempionu, Eiropas un Konferences līgās, pieaugs spēļu skaits, turklāt kvalifikācijas mačos izdodas iesaistīt plašāku komandu spektru no visas Eiropas.

No skatāmības viedokļa Superlīga nebūtu pašā slavas zenītā, jo turnīrā neredzētu Anglijas Premejerlīgas klubus. Pēc pirmā Superlīgas skandāla, Premjerlīgas vienības parakstīja vienošanos par neiesaistīšanos projektos, kas rīkoti ārpus UEFA un FIFA. Tāpat skeptiski uz Superlīgas konceptu raugās arī Vācijas un Francijas grandi – Minhenes “Bayern” un “Paris Saint-Germain”, kas atteicās no dalības sākotnējā iecerē.

Tikai laiks rādīs, kā veiksies Superlīgas idejas autoriem, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk par atbildēm un konstruktīviem risinājumiem. Zināmā mērā Superlīga izdarīja “lāča pakalpojumu” UEFA, dodot grūdienu pārskatīt un uzlabot tās rīkotos klubu turnīrus.