Latvijas karognesēji Olimpiskajās spēlēs

Foto: TT

Jau šajā piektdienā Latvijas komanda uzsāks savas gaitas vasaras Olimpiskajās spēlēs ar svinīgu uznācienu olimpiskajā stadionā Tokijā. Komandu stadionā ar Latvijas karogu rokās ievedīs 3×3 basketbola komandas spēlētājs Agnis Čavars un tenisiste Aļona Ostapenko. Atskatīsimies uz viņu ceļu līdz šim godam, kā arī uz iepriekšējo spēļu karognesējiem Olimpiskajās spēlēs.

Olimpiskās spēles Tokijā pašas par sevi jau būs īpašas, jo ‘’Covid-19’’ pandēmijas dēļ tika pārceltas par gadu, kas nekad iepriekš nav noticis, ja neskaita pārceltās spēles abu pasaules karu laikā. Šoreiz Starptautiskā Olimpiskā komiteja izmainījusi noteikumus un, iestājoties par dzimumu līdztiesībām, ieteikusi valstīm izvēlēties abu dzimumu pārstāvjus kā karognesējus, kuriem būs iespēja ievest savu izlasi stadionā. Vairākas valstis ir atzinušas šo jaunumu, un ir zināms, piemēram, ka Austrālijas karogu nesīs basketbolists Patijs Milzs un peldētāja Keita Kempbela. Tāpat pagājušajā nedēļā Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) piešķīra šo godu tenisistei Aļonai Ostapenko, kura pievienosies iepriekš nosauktajam 3X3 basketbolistam Agnim Čavaram svinīgajā notikumā. Kopumā kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēti komandu karognesēji, ir visdažādākie – lielas uzvaras autors iepriekšējās spēlēs, globāli zināma personība, spēcīgs cilvēks, kurš dzīvē ir izgājis cauri smagam posmam un tiek atalgots ar šo godu u.c. Tas ir īpašs notikums, ko ir atzinuši visi olimpieši, kuri nesuši karogu. ‘’Tas bija neaizmirstams mirklis. Katram sportistam, olimpietim – ja ir tāda iespēja, vienreiz dzīvē atklāšanas ceremonijā vajadzētu piedalīties,” tā pēc Londonas spēļu atklāšanas ceremonijas atzina divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs.

Agnis Čavars un Aļona Ostapenko

Domājams, ka LOK izvēle par labu Agnim Čavaram karognesēja uzdevumā daudziem bija patīkams pārsteigums. Puisis, kurš galvenokārt pazīstams vienīgi basketbola saimei, tā arī līdz galam nepiepildīja sapni par pilnvērtīgu profesionāla basketbolista karjeru, Latvijas basketbola līgā, nospēlējot vien piecas sezonas. Taču, mīlot šo spēli un spītējot traumām, daudz laika pavadot amatieru sportista maizē (savienojot pamatdarbu ar sportu), cīnoties strītbola laukumos ‘’Ghetto games’’, viņš ir sasniedzis pasaules lielāko sporta forumu un uz brīdi atradīsies pasaules TV kameru epicentrā.

Patiešām lielisks stāsts un iniciatīva no LOK puses. Protams, lielas cerības tiek liktas ne tikai uz Čavaru, bet arī visu komandu (vēl Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš, Kārlis Lasmanis), jo mūsu komanda ir viena no labākajām pasaulē šajā sporta veidā, un ne velti pēc bukmeikeru prognozēm ir pieskaitāma medaļu favorītēm. Tāpēc, līdzīgi kā ar BMX Latvijai veiksmīgo debiju olimpiādē, arī šoreiz ceram, ka mūsu basketbolisti iepriecinās ar medaļām sporta veidā, pie kura atdzimšanas paši pielikuši arī savu roku.

Aļona Ostapenko nenoliedzami ir mūsu komandas lielākā zvaigzne, jo joprojām 2017.gadā izcīnītais ‘’French Open’’ tituls vērtējams kā viens no Latvijas lielākajiem sporta sasniegumiem pasaulē. Pēdējos gados gan nav bijuši ļoti lieli sasniegumi WTA tūrē, taču tenisiste joprojām atrodas labāko tenisistu top 50, un, kas ir pats galvenais -Aļona, tāpat kā viņas kolēģe Anastasija Sevastova, steidz palīgā Latvijas tenisa izlasei ikreiz, kad jāpārstāv mūsu valsts Federācijas kausa spēlēs, laikā, kad viņas varētu atpūsties un gatavoties individuāli svarīgiem WTA turnīriem, tādējādi saprotams arī šis LOK lēmums. Ostapenko kļūs par pirmo sievieti Latvijas vēsturē, kas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesīs karogu.

Latvijas karognesēji

Pēdējo gadu laikā Latvijas izlases karognesēji gan vasaras, gan ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijās ir bijuši sportisti, kuri iepriekšējās spēlēs ir izcīnījuši medaļu vai arī ir pamatoti favorīti uz tādu esošajās. Piemēram, 2016.gada atklāšanas ceremonijā šis gods tika Mārim Štrombergam (nesa karogu arī 2012.gada noslēguma ceremonijā), kurš iepriekšējās divās spēlēs bija izcīnījis zelta medaļu un cerēja to izcīnīt arī Rio, taču šoreiz izstājās jau ceturtdaļfinālā. Divas reizes (2004. un 2008.gadā) pēc kārtas karogu atklāšanas ceremonijā nesa šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis, kuram izdevās ar uzviju attaisnot uz sevi liktās cerības Atēnās ar 84,95m tālu raidījumu, izcīnot sudraba medaļu un nopelnot arī iespēju nest karogu Pekinā, kur ar ļoti cienīgu rezultātu (81,32m) viņš palika devītajā vietā.

Maģiskais karoga nešanas brīdis spārnoja panākumiem arī Mārtiņu Pļaviņu, kurš pārī ar Jāni Šmēdiņu spēlēs, kas norisinājās Londonā, izcīnīja bronzas medaļas, bet Vankūverā Latvijas skeletonists Martins Dukurs savu karognesēja misiju papildināja ar izcīnītu sudraba medaļu, piekāpjoties vien mājiniekam Džonam Montgomerijam, ko gan daudzi uzskata par neveiksmi, jo Martins bija pārliecinošs sezonas līderis. Lai arī Latvijas hokeja izlase nekad nav bijusi starp medaļu pretendentēm, taču nevar noliegt, ka Latvijā hokeju mīl, un, iespējams, populārākā sporta veida pārstāvji ir atrodami arī starp karognesējiem – Harijs Vītoliņš (izlasei 9.vieta),  Artūrs Irbe (12.vieta) un Sandis Ozoliņš (8.vieta).

Latvijas karognesēji atklāšanas ceremonijā atjaunotās Latvijas laikā (1992.-2021.)