Latvijas cerības un prognozes Pekinā: mazāk par trim medaļām būs pārsteigums

Foto: TT

Februārī Ķīnas galvaspilsētā Pekinā norisināsies ziemas spēles, kurās šoreiz būs īpaši liela Latvijas delegācija. Lielākoties tas, protams, hokeja izlases dalības dēļ, taču arī vairākos citos sporta veidos Latvijas izlasei ir plaša pārstāvniecība un reizē arī cerības uz visnotaļ pieklājīgiem rezultātiem, un šur tur pat pavīd runas par to, ka mūs gaida Latvijas visu laiku veiksmīgākās olimpiskās spēles. Cik šīs runas balstītas patriotiskā optimismā un cik daudz pamatotas ar reālo situāciju?

Īsais ieskats vēsturē

58 sportisti olimpiskajās spēlēs Latvijai būs trešoreiz, šajā ziņā atkārtojot 2010. gada Vankūveras un 2014. gada Soču rekordu, turklāt arī vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijai nekad nav bijis tik daudz dalībnieku. Latvijas ziemas spēlēs kā neatkarīga valsts ieguvusi deviņas olimpiskās spēles, un vairāk nekā puse no tām gūtas Soču olimpiskajās spēlēs. Šie Krievijā rīkotie sporta svētki vēsturē palikuši ar rūgtām mielēm pasaules sportā, jo pēc tam atklājās plaša un, kas galvenais, Krievijas valsts atbalstīta antidopinga programmas pārkāpšanas sistēma. Pēc pierādījumu savākšanas un tiesas sēžu norisēm tas ietekmēja medaļu sadalījumu, ieskaitot arī Latvijas sportistiem, kuru rēķins pieauga līdz vienai zelta, viena sudraba un trim bronzas medaļā.

Latvijai zelta medaļu ieguva Oskars Melbārdis ar savu četrinieku ekipāžu bobslejā, tiesa, viņi pašās sacensībās finišēja ar otru labāko rezultātu un pie zelta tika tikai dažus gadus vēlāk, kad tika apstiprināta Krievijas ekipāžas diskvalifikācija. Attiecīgi ziemas spēlēs lielais triumfa brīdis – zelta medaļa klātienē – vēl nav sagaidīts.

Kamēr daudzās citās lielākās valstīs olimpiskās medaļas ir ar jautājumu “cik daudz?”, nevis “vai vispār būs?”, Latvija šādu luksusu īsti nevar atļauties. Katra olimpiskā medaļa Latvijai ir īpašs notikums, taču tāpat jānovērtē tas, ka vismaz viens cēlmetāls iegūts četrās ziemas OS pēc kārtas. Šoreiz “Betsafe” bukmeikeru prognozes liecina, ka reālākais scenārijs ir vismaz trīs medaļu iegūšana – šāds scenārijs novērtēts ar koeficientu 1.35. Savukārt iespēja, ka tiks uzstādīts jauns medaļu rekords, proti, vismaz seši cēlmetāli, ir ar koeficientu 15.00, kas liekas augstu, bet nav arī nemaz tik fantastiski neiespējams iznākums.

Galvenā medaļu kaltuve – Pekinas kamaniņu sporta sacensības

Latvija līdz šim visas savas ziemas olimpiskās medaļas ieguvusi tieši renes sporta veidos – bobslejā, kamaniņu sportā un skeletonā. Savas pozīcijas šajos sporta veidos Latvija saglabājusi, un arī šosezon visos trīs sporta veidos tiek pieskaitīta pie galvenajām favorītēm. Protams, katrai disciplīnai ir sava specifika, un Pekinas trase solās būt visnotaļ viltīgs pārbaudījums, taču to pašu par sevi var teikt arī Vācijas, Krievijas, Austrijas un Itālijas izlases.

Nupat kā notikušajā Eiropas čempionātā kamaniņu sportā Latvijas izlase vāca medaļas pa labi un pa kreisi. Kristers Aparjods ne bez veiksmes palīdzības, bet tik un tā ieguva otro vietu, Elīna Vītola izcīnīja bronzu, pie kuras tika arī divnieku ekipāža Bots/Plūme, un viņi visi kopā vēl iespaidīgi triumfēja stafetē. Četras medaļas četrās disciplīnās, turklāt vēl savu lielo vārdu grasās teikt pieredzējušie brāļi Šici – cik reāli ko līdzīgu sagaidīt arī olimpiskajās spēlēs?

Pirmais, kas jāuzsver atšķirībā no skeletona, kamaniņu sportā nav gaidāma noslēpumaino favorītu ķīniešu ielaušanās elitē. Otrkārt, olimpiskajās spēlēs būs četri braucieni individuālajās sacensībās, kas teorētiski krietni mazina veiksmes lomu uzvarētāju noteikšanā, tā vietā būs nepieciešama stabilitāte un noturīgs sniegums. Šeit par pamatu varam skatīties PK kopvērtējumu, kas tomēr veidojās visas sezonas garumā, un Latvijai te ir pamats būt apmierinātai, labāko trijniekā esot trīs disciplīnās no četrām, un arī dāmām Elīza Tīruma turpat blakus vien bija.

“Betsafe” prognozes liecina, ka trīs medaļas kamaniņu sportā tomēr Latvijai būs krietns panākums un neliels pārsteigums. Koeficients uz šādu iespējamību ir 3.50, un reālākais variants ir divas medaļas. Par drošiem kandidātiem uz savu nu jau kārtējo medaļu tiek piesaukti brāļi Šici (vieta trijniekā ar koeficientu 1.35), krietni zemāk tiek novērtēta mūsu dāmu iespēja ielauzties trijniekā, kamēr vīriešiem Kristera Aparjoda medaļa saņēmusi koeficientu 3.00, proti, neliels pārsteigums tas būs, taču nekas tāds, kas liktu krist šoka stāvoklī. Nu, un protams, vienmēr viltīgā stafete, kur kamaniņu sportā pietiek ar viena sportista nokavētu uzsitienu pa finiša plāksni, lai visas medaļu izredzes aizlidotu vējā ar diskvalifikāciju, tieši tā, kā tas notika nesenajā Eiropas čempionātā Austrijai. No EČ gan pozitīvi Latvijai bija, ka mūždien galvenā favorīte Vācija tika apsteigta nevis ar kaut kādu veiksmi vai pretinieku neveiksmi, bet tiešā divcīņā par sekundes desmitdaļām. Latvijas izlases zelts stafetē novērtēts ar koeficientu 5.00.

Dukuru pēdējā iespēja saldam olimpiskajam triumfam?

2017. gada novembrī Dukuru ģimeni sasniedza priecīgas ziņas, ka krievu sportists Aleksandrs Tretjakovs saņēmis SOK diskvalifikāciju un viņam atņemta Soču zelta medaļa. Tam vajadzēja nozīmēt sportisko lēmumu, ka Martins Dukurs tiek pacelts par vietu augstāk un iegūst pelnīto zeltu, kamēr Tomass, kurš Sočos bija ceturtais, tiek atalgots ar bronzas medaļu. Taču šāds lēmums nesekoja, un drīz vien izrādījās, ka Bobsleja un skeletona federācija vismaz šajā ziņā nogaidīja tālredzīgi. Tretjakovs vērsās arbitrāžas tiesā un savu medaļu atguva, kamēr Martinam un Tomasam protokolā palika tādas pašas vietas, kā 2010. gada spēlēs, proti, otrā un ceturtā. Savukārt Phjončhanā 2018. gadā uz goda pjedestāla viņi vairs netika, ieņemot vietas tieši aiz tā.

Tobrīd netrūka tādu, kas uzskatīja, ka līdz ar to Dukuru ceļš lielajā sportā sasniedzis loģisku noslēgumu un pienācis laiks pateikt attiecīgas atvadas. Martins un Tomass skeletonā palika, taču iepriekšējā dominance bija nedaudz zudusi un 2018./19. gadā Martins palika trešajā vietā PK kopvērtējumā. Tā gan izrādījās tikai priekšspēle, un tagad Martins uzvarējis trīs Pasaules kausos pēc kārtas. Lai arī šosezon viņam tituls nāca grūtā ceļā, uzvarot tikai trijos no astoņiem PK posmiem, visiem skaidrs, ka Dukuru ģimenē visa gada garumā visas domas bijušas koncentrētas Pekinai, kurā Martins ieradīsies 37 gadu vecumā, bet Tomass jau ar pārsniegtu 40 gadu slieksni.

Uzvara PK kopvērtējumā šosezon gan ir ķeksīti, jo galvenais noskaņojums par OS bija arī citiem sportistiem, un šeit jāuzsver Ķīnas faktors. Ķīniešiem ir spēcīgi skeletonisti, kuri īpaši nerāvās uz sacensībās Eiropā un mierīgi varēja slīpēt savas prasmes mājas trasē. Diemžēl scenārijs, ka trīs ķīniešu sportisti vienkārši ņem un aizpilda visu skeletona goda pjedestālu nav nekāda zinātniskā fantastika.

Martina lielais sapnis par zelta medaļu bukmeikeru prognozēs novērtēts ar koeficientu 3.50. Lai vai kādas būtu ķīniešu mājas trases un organizatoriskās priekšrocības, Martins ir skeletona supermens, un nav nekādu šaubu, ka Ķīnas treneriem ir liels satraukums par Latvijas sportista startu. Martina iekļūšana medaļnieku pulkā novērtēta ar koeficientu 1.40, kamēr Tomasa pirmais cēlmetāls ir mazāku iespējamību (6.00), taču arī nebūtu pilnīgi negaidīts iznākums.

Bobslejā galvenās cerības uz četriniekiem

Oskars Ķibermanis piedalīsies savās trešajās olimpiskajās spēlēs, cenšoties pirmoreiz iekļūt labāko astotniekā. Līdz šim viņam tas nav izdevies, bet godīgi arī norādīt, ka ar labāko astotnieku vien Ķibermanis šoreiz savu uzdevumu līdz galam paveicis nebūs. Viņš šobrīd ir kļuvis par Latvijas izlases līderi un galveno cerību uz medaļām.

Ķibermanis Pekinā ieradīsies kā Eiropas čempionāta uzvarētājs četriniekos, kas noteikti paaugstināja Latvijas līdzjutēju cerības viņa sakarā, taču objektīvi arī jānorāda, ka Ķibermanim tas bija tikai otrais goda pjedestāls šosezon PK posmos četriniekos. Vēl vienreiz viņš bija trijniekā arī divniekos, taču paveica to mājas trasē Siguldā, kamēr pārējos posmos biežāk tomēr bija ārpus labāko desmitnieka.

Divniekos Ķibermaņa izredzes netiek vērtētas spoži, un pat viņa netikšana desmitniekā tiek novērtēta kā puslīdz reāls scenārijs (koeficients 2.00), kamēr medaļa divniekos patiešām būtu neliela sensācija. Savukārt četriniekos, kur Ķibermanis PK sezonu pabeidza piektajā vietā, viss jau solās būt krietni augstākā līmenī. Konkurence gan arī četriniekos ir visai liela – kanādietis Kripss, krievs Gaitukevičs, brits Hols, vācietis Lohners un, protams, dominējošais Frančesko Frīdrihs, kurš šosezon uzvarēja visos posms, izņemot Sanktmoricu janvāra vidū, kur palika otrais aiz Ķibermaņa.

Frīdriha dēļ arī ir tik liela atšķirība koeficientos par Ķibermaņa kļūšanu par čempionu (12.00) un iekļūšanu medaļnieku pulkā (3.25). Ja otrais ir tīri reāls scenārijs, tad Frīdriha nekļūšana par čempionu četru braucienu summā patiešām ir grūti iztēlojama notikumu attīstība.

Ar klusākām cerībām biatlonā, slēpošanā, daiļslidošanā un… varbūt pat hokejā?

Vairs nav nekādu šaubu, ka juridisks brīnums nenotiks un Latvijas biatlona izlases līderim Andrejam Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ Pekinas spēles ies secen. Vīriešu konkurencē viņam pagaidām pienācīga sekotāja nav, kamēr dāmām latiņu Latvijas līmenī augstu pacēlusi Baiba Bendika, tiesa, jārēķinās, ka Latvijas augstā latiņa pasaules mērogā nekas tik īpašs nemaz nav. Līdzjutēji, protams, gaida pozitīvu pārsteigumu un vārda tiešajā nozīmē izšaušanu īstajā brīdī, taču Bendikai līdz šim OS nav izdevies iegūt augstāku vietu par 33. pozīciju. Pasaules čempionātos viņa labāko 15-niekā bijusi trīs reizes, ne reizi augstāk par devīto vietu, un tieši šādā mērogā arī jāvērtē Bendikas starts. Bendikas iespējas klasikā iekļūt labāko desmitniekā ir ar koeficientu 5.00, tieši tāpat kā sprintā, kamēr medaļa būtu izcils un diemžēl arī jāatzīst, ka neloģisks sasniegums.  Bet nu tāds ir biatlona kā sporta veida skaistums, ka tur teorētiski šaušanas dēļ var rasties lieli brīnumi.

Krietni mazākas novirzes no normas iespējamas slēpošanā, kur Latvijas sporta vēstures jaunas lappuses raksta Patrīcija Eiduka. Taču arī viņas gadījumā ar atzīmi “lieliski” būs jāvērtē jau iekļūšana Top20 kādā atsevišķā disciplīnā, un fakts, ka Eiduka medaļu tuvumā diez vai nonāks, nedrīkstētu būt par neapmierinātības avotu Latvijas līdzjutēju vidū. Jāņem arī vērā, ka Latvijas Slēpošanas federācija pamanījās tikt iesaistīta uzreiz divos skandālos tieši pirms došanās uz Pekinu – OS ceļazīmes atņemšanā Indulim Bikšem un arī Bendikai, tiesa, Bendika pie tās beigās tomēr tika.

Daiļsidošanā Deniss Vasiļjevs nupat kā sasniedza jaunu augstāko punktu savā karjerā un ieguva bronzu Eiropas čempionātā. Tas gan ne tuvu nenozīmē, ka Pekinā tagad varam rēķināties ar ko līdzīgu. Daiļslidošanā ļoti spēcīgi būs ASV un Āzijas sportisti, un bukmeikeru prognozes liecina, ka Denisam atzīstams sasniegums būs jau iekļūšana labāko desmitniekā (koeficients 2.00).

Nu, un, protams, pēc NHL spēlētāju noņemšanas no olimpiešu saraksta parādījušās runas, ka Latvijas hokeja izlasei pienācis īstais laiks ierādīt Kanādai un Zviedrijai vietu un ņemt medaļas hokeja turnīrā. Latvija ielozēta C apakšgrupā ar Zviedriju, Somiju un Slovākiju, tiesa, grupu turnīrs paredzēts tikai tam, lai noskaidrotu astotdaļfināla pretinieku (vai, ja izdodas uzvarēt grupā, uzreiz iekļūt ceturtdaļfinālā). Realitāte ir tāda, ka aiz ļoti izteiktās pastarītes Ķīnas latvieši kopā ar dāņiem tiek uzskatīti par nākamajiem pastarīšu sarakstā un attiecīgi iekļūšana ceturtdaļfinālā jau būtu uzlekšana augstāk par savu galvu. Bukmeikeri iespēju, ka Latvija zaudēs astotdaļfinālā, novērtē kā ticamāko variantu (koeficients 1.70), kamēr tikšana pie jebkuras medaļas saņēmusi koeficientu 25.00. Kā nekā, arī bez NHL spēlētājiem Krievijas, Kanādas, Zviedrijas, Somijas un Čehijas izlases spēlēs pret Latviju būtu milzīgas favorītes.

Visu prognožu sakarā gan jāpatur prātā, ka šis tomēr nav normāls laiks. Pandēmija joprojām turpinās, un Ķīnā paredzēti stingri piesardzības pasākumi šajā ziņā, turklāt – Ķīna arī droši vien neuzvarētu balsojumā par valsti, kas šobrīd bauda lielāko uzticamību pasaulē sava režīma ietekmes sviru izmantošanā. Tāpēc viena svarīga prognoze, uz kuras piepildīšanos noteikti jācer, ir tā, ka medaļu ieguvēji pārsvarā tomēr tiktu noteikti sportiskās sacensībās starp visiem labākajiem, nevis Covid-19 pozitīvu testu vai diplomātisku nesaskaņu izrobotos dalībnieku sastāvos.