2024. gada vasaras spēles Parīzē

Pirms nedēļas simboliski ar lāpas nodzēšanu noslēdzās Pekinas ziemas spēles, un tas nozīmē, ka sākusies atskaite līdz nākošajām spēlēm, kuras no 2024.gada 26.jūlija līdz 11.augustam norisināsies Francijas galvaspilsētā Parīzē. Ko spēļu organizācijā varam sagaidīt no Parīzes?

Kā Parīze ieguva tiesības rīkot spēles?

Kā jau ierasts, cīņa par spēļu rīkošanu notiek ļoti savlaicīgi un starp vairākām kandidātēm, kuras demonstrē savas prezentācijas, lai iegūtu šo unikālo iespēju. Jau no 2015.gada par 2024.gada spēļu rīkošanu sacentās piecu valstu pilsētas – Hamburga (Vācija), Roma (Itālija), Budapešta (Ungārija), Losandželosa (ASV) un Parīze (Francija). Pirmās trīs valstis tieši tādā secībā arī pamazām pašas atsauca savas kandidatūras, saprotot, ka to finansiālā situācija tomēr nav skaidra, un par galvenajām kandidātēm palika Losandželosa un Parīze. Abas pilsētas jau divas reizes ir uzņēmušas šo grandiozo sporta notikumu – Losandželosa 1932. un 1984.gadā, kamēr Parīze 1900. un 1924.gadā. Abas bija ļoti labi sevi pierādījušas, un abām bija savi argumenti, kāpēc tās būtu pelnījušas organizēt, tādējādi Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) bija grūti izlemt, taču gaisā uzvirmoja arī runas jau par 2028.gada Vasaras spēļu organizēšanu un ka viena no šīm pilsētām varētu organizēt šo pasākumu. Saprotot, ka 2028.gada spēļu uzņemšana savās mājās arī nav slikta ideja – Losandželosa pēdējā brīdī atsauca kandidatūru, un 2017.gada 13.septembrī kongresā Peru galvaspilsētā Limā SOK svinīgi paziņoja uzreiz abu spēļu organizētājas, proti, 2024.gadā tā būs Parīze, bet četrus gadus vēlāk – Losandželosa. Parīzei tā būs liela atgriešanās uz lielo spēļu skatuves, jo tieši pirms 100 gadiem Parīze uzņēma iepriekšējo olimpiādi, kā arī šī ir uzvara pēc tam, kad viņu kandidatūras tika atraidītas cīņā par 1992.gada, 2008.gada un 2012.gada Vasaras spēlēm.

Ko Parīze piedāvās?

Parīze savās prezentācijās akcentē to, ka šīs spēles būs plaši atvērtas un pieejamas visai pasaulei. Protams, jārēķinās, ka vēl pirms pieciem gadiem neviens nezināja par tādu “Covid-19” vīrusu un mainīgo situāciju Eiropā, bet organizatori ir iecerējuši pasaulei parādīt unikālu spēļu atklāšanas ceremoniju, kas pirmo reizi vēsturē nenotiktu lielā stadionā, bet uz vairākām skatuvēm, kuras atrodas Sēnas upē Parīzes pašā centrā un Francijas otras garākās upes krastos un tiltos, 6km garumā varētu sapulcināt pat ap 600 000 skatītāju, kuri varētu vērot šo pasākumu. Šobrīd tas skan neaptverami, bet jebkurā gadījumā Parīze jau šobrīd ir teju gatava spēlēm arēnu ziņā, jo vienīgās divas arēnas, kuras vēl ir jāuzbūvē ir olimpiskā ciemata arēna un lielais baseins, un abi šie objekti atradīsies Sendenī rajonā, kas atrodas nepilnus 10km no Parīzes centra. Tāpat visi olimpiskie objekti tiks novietoti blakus galvaspilsētas svarīgākajiem apskates objektiem, piemēram, pludmales volejbols tiks spēlēts tieši zem Eifeļa torņa u.tml. Nav noslēpums, ka SOK pēdējā laikā liek spiedienu uz to, lai spēles piesaistītu arī jauniešu auditoriju, tāpēc ne velti klīda runas par jauniešu vidū tik iecienītā e-sporta iekļaušanu programmā, taču par šo ieceri SOK šobrīd nopietni nerunā, un vismaz Parīzē šo jaunumu neredzēsim, bet prieks visiem deju kustības cienītājiem, jo olimpiskajā programmā pirmo reizi būs vērojamas breika dejas (no angļu val. breakdance), un savu otro uznācienu pēc Tokijas uz olimpiskās skatuves piedzīvos jauniešu vidū iecienīti sporta veidi – skeitbords, sērfings un klinšu kāpšana.  

Latvijas lielākās cerības

Protams, ka šī ir zīlēšana kafijas biezumos, jo nav zināms, pat kādi sportisti vispār būs kvalificējušies Parīzes spēlēm, taču tajā pašā laikā divi gadi nav tik daudz, lai mēs uz Latvijas, kur nu vēl uz pasaules, skatuves redzētu parādāmies spilgtākos talantus, kas varētu valstij atnest, piemēram, olimpisko sešinieku četrgades sporta forumā.

Ja skatāmies uz Tokijas zelta puišiem – 3×3 basketbolistiem (Agni Čavaru, Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu un Kārli Lasmani), tad diezgan skaidrs, ka viņi būtu pretendenti arī uz Parīzes zeltu, tiesa, te jāņem vērā, ka konkurence un komandu skaits šajā sporta veidā, kas ir jaunums Olimpisko spēļu programmā, tikai palielināsies, pasaulei redzot, cik interesants un dinamisks ir šis sporta veids. Katrā gadījumā uzņemtais 3×3 kurss Latvijas basketbolā (arī sievietēm!) ļauj ar cerību uz augstiem panākumiem skatīties uz nākošajām spēlēm.

Tokijas bronzas medaļnieks svarcēlājs Artūrs Plēsnieks arī jau ir nospraudis Parīzi, kā savu nākošo lielo mērķi, un viņa progress cauri gadiem liek optimistiski raudzīties arī uz 2024.gadu. Vienīgi pats sporta veids pēdējos gados ir ļoti cietis no biežajiem dopinga skandāliem, un bijušas pat runas to izslēgt no olimpisko spēļu programmas. Katrā ziņā šī sporta veida iekšienē, tostarp Starptautiskajā Svarcelšanas federācijā, notiek izmaiņas vadībā, un jādomā, ka būs izmaiņas, kas skars arī sportistu svara kategorijas un pašas sacensības, bet Plēsniekam vēlam veselību un ar lielām cerībām raugāmies arī uz viņu Parīzē. 

Pozitīvas ziņas arī pludmales volejbola apcirkņos, jo mūsu titulētākais dāmu duets, Tokijas ceturtās vietas ieguvējas – Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka ir vienojušās gan ar jauniem atbalstītājiem, bet pats svarīgākais, izvirzījušas kopīgu mērķi cīnīties plecu pie pleca līdz pat Parīzei. Kā zināms, tad sadarbības lielākais šķērslis ir un kādu laiku būs attālums, jo Tīna mācību dēļ trenējas un spēlē ASV, kamēr Anastasija – Eiropā, bet viņas ar brazīliešu trenera Gustavo Roka palīdzību ir gatavas turpināt sadarbību un gatavoties Olimpiskajām spēlēm.

Kā melnos zirdziņus ar potenciālu Parīzē gribās pieminēt mūsu šķēpmetējus, BMX sportistus un smaiļotājus, kuri mūs ir pieradinājuši pie vairāk vai mazāk labiem startiem. Un beigu beigās novēlam, lai mūsu Olimpiskais sastāvs uz Parīzi šoreiz dodas daudz kuplākā skaitā par Tokijā aizbraukušo 30 sportistu pulciņu.