Džošua obligātā IBF titula aizstāvēšana pret Pulevu

Foto: TT

Sestdien Londonā beidzot pienāks laiks boksa vakaram smagsvaros – savu pirmo cīņu gada laikā aizvadīs britu boksa superzvaigzne Entonijs Džošua, liekot galdā WBO, IBF un WBA titulus, kurus viņš aizstāvēs pret Bulgārijas pieredzējušo un sīksto bokseri Kubratu Pulevu. Šajā vakarā noritēs vēl viena cīņa, kurai vajadzētu saistīt Maira Brieža atbalstītāju uzmanību – krūzeru svara kategorijā uzlecošā zvaigzne Lorenss Okolijs spēkosies ar pēkšņi piemeklēto pretinieku Nikodemu Ježevski no Polijas, kurš stājies ar Covid-19 saslimušā Kšištofa Glovacka vietā.

Entonijs Džošua boksā ar savu talantu un darbu, kā arī prasmīga promoutera palīdzību sasniedzis tādu statusu, ka katra viņa cīņa ir īpašs notikums sportā. Pandēmijas dēļ Džošua cīņa pret Pulevu aizkavējās, taču tagad pienācis laiks to realizēt. Džošua šī būs obligātā IBF titula aizstāvēšana, turklāt rindā gaida vēl viens obligātais titula pretendents – Oleksandrs Usiks ir nozīmēts kā WBO čempiona jostas kandidāts.

Bukmeikeru prognozes liecina, ka Džošua ir masīvs favorīts, un tas nav nekāds pārsteigums. Džošua rēķinā gan ir salīdzinoši nesens pārsteidzošs zaudējums, kad viņš pirms pusotra gada Ņujorkā zaudēja Endijam Ruisam, un toreiz bukmeikeri Džošua uzvaru uzskatīja par vēl drošāku lietu. Džošua sensacionālajā sakāvē savu lomu nospēlēja vairāki faktori, kas pēc tam tika izlaboti revanša cīņā Saūda Arābijā, un boksa apskatnieki iesaka rēķināties, ka Džošua būs no tiem mācījies un ņems vērā arī tagad.

Proti, pret Ruisu pirmajā cīņā Džošua iegāza iesaistīšanās divcīņā un sitienu apmaiņā, kas noveda pie negaidīta pavērsiena, Ruisam trāpot spēcīgu sitienu un pārņemot iniciatīvu. Revanša cīņā no tā vairs nebija ne miņas – Džošua aktīvi kustējās ringā, nelaida pretinieku sev tuvumā un tehniski apspēlēja viņu vienos vārtos. Ruiss uz cīņu gan ieradās ne tuvu savā labākā formā, kas, protams, cīņā par pasaules čempiona titulu smagsvariem ir nepiedodama lieta, taču arī Pulevs nav bokseris, kurš pazīstams ar savu aktīvo pārvietošanos ringā un kāju veiklību. Viņš ir sīksts vecis ar spēcīgām, taču ne zibenīgām dūrēm, un šeit ieteicams būtu koeficients 2.00 uz to, ka cīņa noritēs vismaz astoņus raundus (Over 7.5 raundi).

Puleva karjeras statistika ir pat labāka nekā Džošua (28-1 pret 23-1), taču Džošua ar nokautiem izcēlies krietni biežāk, šādā veidā gūstot 21 no savām 23 uzvarām. Arī šoreiz vērts tēmēt uz Džošua uzvaru ar tehnisko nokautu cīņās pēdējos raundos. Pulevs arī ir jau tuvu veterāna vecumam – kā 39 gadus vecu bokseri viņu īsti nevar saukt par potenciālo smagsvaru nākotni, kamēr ar Džošua boksa sabiedrībā rēķinās tieši tā. Pulevs savā karjerā pagaidām zaudējis tikai Vladimiram Kļičko, pirms sešiem gadiem, kad Kļičko pārliecinoši apliecināja savu pārākumu. Pēc tam Pulevs guvis astoņas uzvaras pēc kārtas, taču pazīstamākais vārds starp viņa pretiniekiem bija Dereks Čisora. Proti, Pulevam pagaidām nav nevienas tik augsta līmeņa uzvaras, ar kuru likt par sevi runāt arī ārpus boksa smagsvaru nišas.

Šajā cīņu vakarā bija paredzēta arī Latvijā visnotaļ tuvu iepazītā Kšištofa Glovacka cīņa par WBO titulu krūzeru svara kategorijā, kas iepriekš piederēja Mairim Briedim un tikai pēc Glovacka protesta un Brieža nevēlēšanās atteikties no Supersērijas fināls tika Briedim atņemt. Taču Glovackim nav paveicies arī tagad – pēc pusotra gada ilgas gaidīšanas uz savu iespēju pēc skandalozā zaudējuma Rīgā viņš tieši pirms cīņas saslimis ar Covid-19. Uz Londonu viņš, protams, doties nevarēja, un savos sociālajos tīklos raksta, ka slimību izjūt visai smagi gan fiziski, gan emocionāli.

Viņam bija paredzēta cīņa pret Lorensu Okoliju, citu Džošua promoutera Edija Hērna sadarbības partneri. Okolijs tiek piesaukts kā nākamā lielā zvaigzne Brieža pārstāvētajā divīzijā, ņemot vērā, ka aiz viņa stāv Hērna promoutēšanas mašīna. Šī mašīna gan darbojas tik labi, ka var radīt mānīgu iespaidu – Okolija bilance ir 14-0, taču pie elites durvīm viņš vēl tikai klauvē, un tāpat arī der ņemt vērā, ka, boksējot savā dzimtenē un Hērna uzraudzībā, viņam dažreiz ticis pateicīgs tiesnešu vērtējums. Taču 11 no savām 14 uzvarām Okolijs guvis ar nokautu.

Okoliju vērts ņemt vērā kā potenciālo Brieža pretinieku tuvākajā nākotnē. Briedis ar uzvaru Supersērijā nostiprinājis savas tvērienu pār krūzeru divīziju, taču tas reizē arī nozīmē, ka reizē sportiski interesantu un finansiāli izdevīgu pretinieku nemaz nav tik daudz (maigi sakot). Okolijs, ja iegūs WBO čempiona jostu, par tādu var kļūt.

Taču Okolijam varbūt sava titulcīņa būs vēl jāpagaida. Steidzamā kārtā viņam pretiniekos tika piemeklēts cits polis Nikodems Ježevskis (19-0-1), 29 gadus vecs bokseris, kurš Polijā cīnījies veiksmīgi, taču starptautiskajā līmenī īpaši nav izsities. Portāla “BoxRec” rangā Ježevskis ir tikai 60. vietā šajā svara kategorijā, kas ir vēl zemāk nekā Latvijas otrajam numuram Nikolajam Grišuņinam. Un, visu cieņu Grišuņinam, bet viņam līdz titula cīņai ir ļoti, ļoti tālu, un arī Ježevskis šo iespēju ieguva tikai tādēļ, ka bija gatavs mest pie malas savus plānus un braukt uz Angliju ārkārtas apstākļos.

Okolija zaudējumu šajā cīņā grūti iztēloties, taču Ježevska cerību stariņš būs tas, ka Okolijs tomēr gatavojās cīņai pret citu pretinieku, attiecīgi cīņā būs daudz vairāk nezināmā un vietas pārsteigumiem, kas var nākt Ježevskim tikai par labu. Ježevska iespējāmā uzvara saņēmusi koeficientu 11.00, taču interesantāks jautājums ir tas, vai līdz sestdienai iesaistītās puses paspēs sakārtot to, ka šī cīņa notiks par WBO pasaules čempiona titulu. Teorētiski tā nevajadzētu būt (Ježevskis nav WBO rangā un attiecīgi uz titulu pretendēt nevar), taču kopš šis tituls tika atņemts Briedim, tas stāv vakants jau gadu, un WBO tas nav izdevīgi, tāpēc varbūt uz šo to acis tiks pievērtas.

ATSLĒGAS VĀRDI

SHARE