Brāļu Dukuru, Melbārža un Šicu ēras beigas – kāda nākotne sagaida Latviju “renes” sporta veidos?

Foto: LETA

Pērnā gada augustā punktu profesionālajai karjerai lika izcilais latviešu skeletonists Martins Dukurus, savukārt gandrīz pusgadu vēlāk par sportista gaitu noslēgšanu paziņoja arī brālis Tomass. Ar traumām cīnījās bobslejists Oskars Melnbārdis, kurš no lielā sporta aizgāja 2021. gadā. Latvija ir tikai viena no 12 pasaules valstīm, kas var lepoties ar savu skeletona, bobsleja un kamaniņu trasi, taču – kāda nākotne sagaida mūsu nāciju pēc tam, kad karjeras noslēguši šie izcilie sportisti?

Latvija elitārā lokā

Šobrīd pasaulē darbojas tikai 17 bobsleja, skeletona un kamaniņu trases. Latvija ir ļoti elitārā lokā, jo trases ir tikai 12 valstīs – Austrijā, Kanādā, Ķīnā, Francijā, Vācijā, Japānā, Dienvidkorejā, Latvijā, Norvēģijā, Krievijā, Šveicē un ASV. Neapšaubāma līdere ir Vācija, kas var lepoties ar četrām trasēm, Austrijā un ASV darbojas divas trases, turpretim pārējām valstīm ir pa vienai trasei. Tikai septiņās Eiropas valstīs ir sava trase un Latvija ir viena no tām. Attiecīgi Latvija ar Siguldas trasi ir vienīgā Baltijā, bet arī Ziemeļeiropas reģionā trases ir tikai Latvijai un Norvēģijai. Nedz Somija, ne Zviedrija, ne Dānija ar tādām nevar lielīties.

Savulaik bobsleja, skeletona un kamaniņu trases uzbūvētas arī Bosnijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā un Zviedrijā, bet šobrīd ir slēgtas aktīvai darbībai. Itālijā plānots uzcelt jaunu trasi, lai 2026. gadā nodrošinātu ziemas olimpisko spēļu norisi. 

Arvien plašākas diskusijas publiskajā telpā ir par Siguldas trases lietderību. Proti, vai lielie finansiālie ieguldījumi, ko valsts veic tās uzturēšanā, ir tā vērti. Pašreizējais Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis publiski paudis, ka Siguldas trase ir “rūpju bērns”, kā arī uzsvēris, ka bobslejs, skeletons un kamaniņu sports valstij izmaksā pārāk dārgi.

Brāļu Dukuru izcilā karjera un jauno talantu trūkums

Prieka un lepnuma pilnus brīžus Latvijas sporta draugiem nesuši Martins un Tomass Dukuri. Brāļi aizvadījuši izcilu profesionālo karjeru, gadu desmitiem dominējot skeletonā. M. Dukurs divreiz bijis olimpiskais vicečempions, sešas reizes uzvarējis Pasaules čempionātā, kā arī bijis labākais 12 Eiropas čempionātos. Turpretim T. Dukurs 2015. gadā izcīnījis bronzu Pasaules čempionātā, 2016. gadā ticis kronēts par Eiropas čempionu, bet karjerā kopumā septiņas reizes kāpis uz goda pjedestāla Eiropas čempionātā. Diemžēl Martins karjeras laikā neizsapņoja lielāko sapni – kļūt par olimpisko čempionu, savukārt Tomass divreiz (2010. gadā Vankūverā un 2014. gadā Sočos) palika rokas stiepiena attālumā no medaļas – ceturtais.

Latvijas skeletona sistēma nevar priecāties par teicamu pēctecību. Ir vairāki jauni braucēji, kuri janvārī startēja Eiropas kausa posmā, kas norisinājās Siguldā. Taču rezultāti līdzjutēju sejās smaidus neraisīja. Eiropas kauss, kas pēc spēka ir trešā līmeņa sacensības aiz Pasaules kausa un Starpkontinentālā kausa, latviešu skeletonistiem deva vietas TOP 20. Visaugstāk ierindojās 16 gadus jaunais Dāvis Valdovskis, kurš sacensības noslēdza 12. vietā, 13. vietu ieguva Markuss Renārs Everss, savukārt 14. pozīcijā ierindojās Valts Smilga. Turpretim Emīls Indriksons pēc diviem braucieniem finišēja kā 18. ātrākais. Jāiezīmē, ka neviens no sportistiem nav vecāks par 21 gadu, dodot nelielu cerības stariņu, ka nākotnē šie sportisti varēs cīnīties par medaļām. 

Pēc profesionālās karjeras beigām Martins Dukurs kļuvis par Lielbritānijas skeletona izlases treneri, bet Tomass kopā ar tēvu Daini palīdz vietējiem talantiem, darbojoties Siguldas Skeletona akadēmijā. Tāpat abi brāļi aktīvi iesaistās Martina izveidotajā transporta un loģistikas uzņēmumā. Nav izslēgts, ka nākotnē abi brāļi pārņems jauno talantu apmācīšanu arī Latvijā.

Bobslejists Melbārdis panākumu stafeti nodod Ķibermaņa un Cipuļa rokās

Oskara Melbārža vadītās ekipāžas Latvijai atnesušas fantastiskus brīžus – četriniekos 2014. gadā Sočos olimpiskais zelts, divniekos bronza, bet 2018. gadā Phjončhanā – bronza divniekos. Tāpat Melbārdis ar saviem stūmējiem izcīnījis dažāda kaluma godalgas gan Eiropas, gan Pasaules čempionātos, taču traumu dēļ 2021. gadā paziņoja par karjeras beigām. Lielisko rezultātu pamatā ir arī Melbārža ekipāžu izcilie stūmēji – Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga. Panākumu stafetes kociņu Melbārdis spēja nodot cita Oskara rokās – Oskara Ķibermaņa.

29 gadus vecais Ķibermanis šosezon ceļgala traumas dēļ izlaidis visas sacensības un čempionātus. Ķibermaņa vadītās ekipāžas var lepoties ar teicamiem rezultātiem gan divnieku, gan četrinieku konkurencē – 2020. gadā tika iepriecināti Latvijas līdzjutēji, Siguldā izcīnot Eiropas čempiontitulu divniekos, bet 2022. gadā Eiropas zelts izcīnīts arī četriniekos (kopā ar stūmējiem Dāvi Spriņģi, Matīsu Mikni un Edgaru Nemmi). Tikmēr 2019. gadā Ķibermaņa četrinieks, ar stūmējiem Lauri Kaufmani, Arvi Vilkasti un Matīsu Mikni, izcīnīja Pasaules čempionāta sudrabu.

Kamēr Ķibermanis atlabst no savainojuma, tikmēr viņa vietu veiksmīgi ieņēmis pilots Emīls Cipulis. Cipulis kopā ar stūmējiem Spriņģi, Mikni un Nemmi prata nodemonstrēt fantastisku sniegumu, februāra sākumā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļas. Tikmēr Pasaules kausa posmos vairakkārt izdevies izcīnīt ceturtās vietas (gan divniekos, gan četriniekos).

Pasaules čempionātā Latvijas godu pārstāvēja otrs mūsu kvartets – pilots Jēkabs Kalenda ar stūmējiem Arni Bebrišu, Lauri Kaufmani un Ivo Danu Kleinbergu. Šai ekipāžai Pasaules čempionātā nesekmējās, jo tika piedzīvots kritiens un izstāšanās. Savukārt Pasaules kausa posmos minētajam četriniekam izdevies regulāri būt TOP 15.

Latvijas bobslejā uzņemtais virziens bija pareizs, jo galvenā trenera groži jau kopš 2006. gada uzticēti Sandim Prūsim. Diskusijas var radīt jautājums, vai izcīnīto godalgu klāstam nevajadzēja būt lielākam, taču redzam jaunus un talantīgus sportistus, kuri iepriecina ar lieliskiem rezultātiem. 

Bots un Plūme – Latvijas kamaniņu sporta lielākās zvaigznes?

2022. gada Pekinas olimpiskās spēlēs Latvijas kamaniņu kvartets iepriecināja ar bronzas medaļu komandu stafetē. Valstsvienībai bronzas godalgas palīdzēja izcīnīt Elīza Tīruma, Kristers Aparjods, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme.

Iepriekš ļoti veiksmīgi Latvijas godu aizstāvēja Juris un Andris Šici, kuri 2022. gadā noslēdza sportistu gaitas. Karjeras laikā brāļiem Šiciem izdevās kļūt par olimpiskajiem vicečempioniem (2010. gadā Vankūverā), kā arī izcīnīt sudraba un bronzas medaļas Pasaules un Eiropas čempionātos.

Kamaniņu sportā, līdzīgi kā bobslejā, Latvijai ir spēcīga jaunā maiņa. Teicamus rezultātus šosezon uzrādījis ne tikai Bots un Plūme, bet atsevišķās sacensībās lielisku sniegumu demonstrējuši gan Kristers Aparjods, gan Gints Bērziņš. Arī dāmu sportistes nav atmetamas – Kendija Aparjode, Elīna Ieva Vītola un Sigita Bērziņa. Janvārī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kas norisinājās Siguldas trasē, Latvijas kvartetam izdevās izcīnīt zelta medaļas, apsteidzot vareno Vācijas izlasi. Vītola, Aparjods, Bots un Plūme prata būt ātrākie.

Gana veiksmīga sacensību sezona padevās vēl diviem Latvijas duetiem – Eduardam Ševicam-Mikeļševicam un Lūkasam Krastam, kā arī Andai Upītei un Sanijai Ozoliņai. Sieviešu divnieku sacensības šajā sezonā norisinājās pirmo reizi. Kopvērtējumā mūsu dāmas ierindojās ceturtajā vietā.

Pasaules kausa posmu kopvērtējumā vislabāk veicās Botam un Plūmem, kuri izcīnīja trešo vietu, tikmēr Šēvica-Mikeļševica un Krasta duetam desmitā pozīcija. Vīriem pirmajā sešiniekā izdevās ielauzties Kristeram Aparjodam, bet Gints Bērziņš sezonu noslēdza devītajā vietā. Dāmām labākā bijaElīna Ieva Vītola, kura kopvērtējumā ierindojās septītajā vietā, astotā bija Kendija Aparjode, savukārt Sigita Bērziņa palika 13. pozīcijā. Tikmēr stafešu kopvērtējumā Latvijai izdevās izcīnīt otro vietu, atpaliekot tikai no Vācijas.

Sausais atlikums – Latvija skeletona, bobsleja un kamaniņu sporta lielvalsts

Ņemot vērā, ka Latvijas skeletona, bobsleja un kamaniņu braucēji regulāri pratuši izcīnīt medaļas olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos, esam ziemas sporta veidu lielvalsts. Taču nedrīkst aizmirst, ka rezultāti allaž no mūsu sportistiem tiks gaidīti, tāpēc, ka esam tikai viena no septiņām Eiropas valstīm, kam pašai ir sava trase. Latvijas bobslejā un kamaniņu sportā šobrīd vērojama lieliska paaudžu maiņa, kas dod pamatotas cerības, ka par visaugstākā kaluma medaļām mūsējie cīnīties arī turpmāk. Skaudrāka realitāte ir skeletonā, kur pēc Dukura ēras palicis pamatīgs robs. Tikai laiks rādīs, vai pašmāju sportisti pratīs noturēt augsto latiņu, un kādu finansiālo atbalstu sniegs valsts.