9 fakti, ko, iespējams, nezināji par renes sporta veidiem

Foto: TT

Nesen vērojām sezonas sākumu gan Siguldā, gan Insbrukā, kur mūsu bobslejisti, skeletonisti un kamaniņu braucēji ar dažādām sekmēm sacentās par vietu starp labākajiem. Lai arī visi trīs sporta veidi vizuāli izskatās diezgan līdzīgi, tomēr ir daudz nianšu, kas atšķir vienu no otra. Tai pat laikā arī to izcelšanās ir interesanta.

• Skeletons ir lēnākais no visiem trim sporta veidiem, jo uz priekšu izvērstā galva samazina aerodinamiku. Protams, atšķirība nav sevišķi liela, jo bobslejā un kamaniņu sportā vidējais ātrums ir robežās no 130-140km/h, bet skeletonā ap 120km/h, kas tāpat liek saspringt pat vislabākajiem.

• Kamaniņu sportā stūrēšana ir grūtāk kontrolējama. Ja bobsleju kaut nedaudz var pielīdzināt auto vadīšanai, jo tam ir gan bremzes, gan stūre, kas tiek grozīta, raustot virves, tad skeletons un kamaniņas ir sarežģītāki. Abiem ir līdzīgi principi, taču skeletonā, kurā ir vieglākas slieces, var vieglāk pārnest savu ķermeni no vienas puses uz otru, tādējādi kontrolējot kustības gaitu, kamēr kamaniņu sportā stūrēšana notiek galvenokārt ar kāju muskuļiem, spiežot uz attiecīgas slieces, kā arī poza, kurā smaguma centrs ir augstāk un kājas pa priekšu, nav tā pateicīgākā.

• Šveice ir šo trīs sporta veidu dzimtene. Varbūt nedaudz jocīgi redzēt, ka pēdējos gados Šveice rezultātu ziņā nemaz nav tāds grands šajos sporta veidos, bet 19.gs. otrajā pusē īstais uzplaukums notika tieši tur – Sanktmoricā (pirmā mākslīgā ledus trase, pirmais bobsleja klubs) un Davosā (pirmās starptautiskās kamaniņu sacensības).

• Pirmās trases top tūristiem. Šveicē lielu lomu šo sporta veidu attīstībā nospēlēja bagāto tūristu vēlme pēc adrenalīna jeb trakākiem izklaides veidiem. Tad nu Šveices viesnīcu īpašnieki izdomāja izmantot kalnu masīvus, lai tajos veidotu trases, kurās tūristi var sacensties savā starpā, braucot lejā ar kamanām.

• Skeletona nosaukuma rašanās ir mīklaina. Nosaukums, kas jau tā sākumā piesaistījis lielu uzmanību, jo licis uzdot daudz jautājumu par tā rašanos. Viena no atbildēm nāk no angļu vīra būvēta kamanu modeļa, kas tā arī izskatījies pēc skeleta, salīdzinot ar iepriekš redzētajām kamaniņām. Citā versijā ’’skele’’ nācis no nepareizi angliskota norvēģu valodas vārda ‘’Kjaelke’’, kas apzīmē kamanas.

• Kamaniņu sportā ir jākoncentrējas tikai braukšanai. Ja starta ieskrējiens bobslejā un skeletonā ir diezgan izšķirošs, tad kamaniņu sportā tas nav tik svarīgs. Pirmajos metros ir svarīgi sevi iestumt un ar plaukstām atsperties pret ledu, tomēr to nevar salīdzināt ar bobsleju, kur tiek speciāli atlasīti raženi un eksplozīvi stūmēji, kuru galvenais darbs ir pirmajos starta metros iestumt bobu pēc iespējas jaudīgāk.

• Vienā četrinieku ekipāžā turpmāk varēs startēt abu dzimumu pārstāvji. Tā kā sievietēm nepastāv sava bobsleju četrinieku sacensību ieskaite, bet pasaulē ir apņēmīgas sportistes, kuras būtu gatavas sevi šajā kategorijā pierādīt, tad 2014.gadā Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (FIBT) spēra platu soli pretī dzimumu līdztiesību veicināšanai, atļaujot sievietēm startēt vīriešu četriniekos. Par pirmo piloti šādā formātā kļuva kanādiete Kailija Hamfrīza (no angļu val. Kaillie Humphries). Viņas pilotētā ekipāža Kanādas mēroga sacensībās ieņēma trešo vietu.

• Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no sešpadsmit mākslīgajām ledus trasēm pasaulē. Pasaulē ir tikai 11 valstis, kas var lepoties ar savu trasi. Visvecākā (1904.gads) no visām atrodas Sanktmoricā (Šveice), bet Siguldas trase atklāta 1986.gadā.

• Olimpiskajās spēlēs pieredzētas piecu vīru ekipāžu sacensības. 1928.gada spēlēs Sanktmoricā (Šveicē) par bobsleja čempioniem kļuva ASV izlase piecu (!) vīru sastāvā. Par sacensību līmeni var pasmaidīt, jo viens no čempioniem Džefrijs Meisons (no angļu val. Geoffrey Mason) tikai 19 dienas pirms spēlēm sāka nodarboties ar bobsleju. Kopumā šis eksperiments ar sacensībām šādā formātā pārbaudi neizturēja, tomēr fakts vēstures lapās paliek.

ATSLĒGAS VĀRDI

SHARE