Mūsu nesalaužamie un varonīgie vīri – Latvijas basketbola izlases fenomenālā debija Pasaules kausā

Foto: TT

Latvijas basketbola izlase divas nedēļas spēja vienot teju visu nāciju. Tā Pasaules kausa finālturnīrā, debijas čempionātā, izcīnīja visu laiku augstāko panākumu – piekto vietu. Mūsu basketbolisti vēsturi pārrakstīja ar vislielāko pašaizliedzību, komandas vienotību, cīņassparu un neatlaidību, iekarojot fanu sirdis visā pasaulē. Izcilajā turnīrā mūsu valstsvienība prata apspēlēt tādas basketbola nācijas kā Franciju, Spāniju, Itāliju un Lietuvu. Pasaules kausa finālturnīrs kopumā nelika vilties un basketbola līdzjutējus iepriecināja ar aizraujošiem notikumiem un pārsteigumiem.

Latvijas izlases pelnrušķītes stāsts – no priekškvalifikācijas turnīra līdz piektajai vietai pasaulē

Varenu Latvijas basketbola izlases pelnrušķītes stāstu padara fakts, ka tā ceļu pretim Pasaules kausa finālturnīram pirms diviem gadiem sāka no “pagraba” – priekškvalifikācijas turnīra. Izcīnoties cauri kvalifikācijas “gaļas mašīnai”, kurā mūsu izlasi pārstāvēja 28 dažādi basketbolisti, mūsu valstsvienība spēja dominēt ar 15-1 bilanci un nopelnīt vēsturisku debiju Pasaules kausā.

Pasaules kausa finālturnīrā Latvijas basketbola izlase visai pasaulei pierādīja savu vareno identitāti – cīnīties par katru centimetru laukumā, upurēties komandas labā, parādīt savu labāko sniegumu, realizēt metienus, nesalūzt krīzes mirkļos un likt uzgavilēt gandrīz visai nācijai. Paraugoties uz Latvijas izlases sastāva komplektāciju pirms čempionāta, tikai sapņos rādījās, ka mūsu valstsvienība tā spēs satricināt basketbola pasauli. Turklāt mūsu izlases vīri pierādīja, ka Latvijas valstsvienība nesastāv tikai no Kristapa Porziņģa un tās rindās jārēķinās ar ikvienu spēlētāju.

Šķietami pretinieki nenovērtēja mūsu talantīgo basketbolistu prasmes. NBA pieraksts ir bijis trijiem mūsu spēlētājiem – Dāvim Bertānam, Rodionam Kurucam un Anžejam Pasečņikam. Tikmēr Eirolīgas klubos spēlējuši Rolands Šmits un Artūrs Kurucs. Teicamu leģionāru maizē Itālijā sevi pierādījuši arī Andrejs Gražulis un Artūrs Strautiņš.

Īpaši spilgtu Pasaules kausa finālturnīru aizvadīja Artūrs Žagars, Andrejs Gražulis, Rodions Kurucs, Dāvis Bertāns un Rolands Šmits. Ne velti Žagars mačā ar Lietuvu uzstādīja jaunu Pasaules kausa rekordu – 17 rezultatīvas piespēles. Teicamais saspēles vadītājs tika iekļauts turnīra otrajā simboliskajā izlasē un šobrīd ir viens no visas Eiropas “karstākajiem” spēlētājiem, kuru savās rindās vēlas iegūt vairāki Eirolīgas klubi. Par “Koknesi” dēvētais Andrejs Gražulis ar teicamu aukstasinību, metienu realizāciju un darbību aizsardzībā kaldināja Latvijas uzvaras pār Brazīliju un Itāliju. Arī Rodions Kurucs atgādināja, kādēļ piecas sezonas nospēlēja NBA. Tāpat Dāvis Bertāns nodemonstrēja, ka snaipera pulveris vēl ir sauss un rūjienietis var būt noderīgs NBA komandām. Savukārt Rolands Šmits lika lietā savu atlētismu, lielisko metienu un daudzveidīgās basketbola prasmes.

Lieliski sevi pierādīja arī Artūrs Kurucs un Kristers Zoriks, taču ikviens no 12 basketbolistiem pelnījis vislielākās uzslavas. Arī Kristaps Porziņģis un Jānis Strēlnieks, kuri ar izlasi kopā bija visu turnīru. Mūsu vīri šajā finālturnīrā lauza stereotipu. Proti, ka basketbola izlase nespēj uzvarēt dramatiskā un spraigā galotnē. Trilleros tika apspēlētas 2022. gada Eiropas čempionāta finālistes – Francija un Spānija. Latvijas basketbola izlase vairākas reizes pārrakstīja vēsturi – tā ir pirmā debitante, kas Pasaules kausa finālturnīrā izcīnījusi sešas uzvaras. Tāpat nekad nevienai debitantei nebija izdevies ierindoties tik augstu, ko latviešiem ar piekto vietu izdevās paveikt. No sirds varam lepoties ar mūsu izlasi, jo tā turnīrā zaudēja tikai valstsvienībām, kas izcīnīja godalgas – čempionei Vācijai un bronzas medaļniecei Kanādai.

Kopš Luka Banki pārņēmis Latvijas basketbola izlasi, tā oficiālās spēlēs zaudējusi vien trīs reizes, atzīstot Serbijas, Kanādas un Vācijas pārākumu. Tikmēr šajā laika nogrieznī izcīnīta 21 uzvara, pieveicot tādus basketbola grandus kā Serbija, Grieķija, Turcija, Francija, Spānija, Itālija un Lietuva. Fantastiskajā izlases sniegumā patiesi liels ir Banki nopelns, kurš gandrīz no ikviena basketbolista spējis izspiest maksimumu. Banki elitārais darbs Pasaules kausā tika arī attiecīgi novērtēts – itāļu speciālists tika atzīts par turnīra labāko treneri. Taču basketbols ir komandas sporta veids, tādēļ uzslavas pelnījuši visi Latvijas izlases treneru kolektīva pārstāvji – Jānis Gailītis, Artūrs Visockis-Rubenis, Gints Fogels, Mārcis Jakovičs, Česlavs Mateikovičs, Žanis Peiners, Uldis Švēde, Oskars Ernšteins un Ivars Ikstens.

Tagad svarīgi ikvienam, basketbolistiem, medijiem un faniem, nekrist eiforijā. Ir izdarīts milzīgs un fenomenāls darbs, taču tas ir tikai sākums. Nākamajā vasarā, jūlija sākumā, mūsu valstsvienību sagaida smaga cīņa par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, bet 2025. gadā Rīgā norisināsies Eiropas čempionāta finālturnīrs. Par Eiropas basketbola spēku liecina fakts, ka Pasaules kausa TOP 8 ierindojās sešas Eiropas valstsvienības.

Vācijas fantastiskais sniegums un pelnītās zelta medaļas

Vācijas basketbola izlases sniegums bija tuvu perfektam. Čempione Vācija bija vienīgā komanda turnīrā, kura zaudējumu rūgtumu tā arī nepiedzīvoja un svinēja panākumus visos astoņos dueļos. Ārkārtīgi sabalansēta komanda, kurai ir gan teicama aizsardzība, gan uzbrukums, kā arī lieliska savstarpējā ķīmija. Īstu pretestību vācieši izjuta vien četros mačos, līdzīgi spēkojoties ar Austrāliju, Latviju, ASV un Serbiju. Iespējams, tieši vissmagākā cīņa Pasaules čempionei Vācijai bija ar Latviju. Tomēr mačā ar Latviju tā pierādīja, ka, par spīti līdera Šrēdera katastrofālajam sniegumam, citi basketbolisti var ieņemt viņa vietu. Talantīgais Šrēders lielisku spēli parādīja tieši zelta mačā, pret Serbiju gūstot 28 un pamatoti nopelnot turnīra vērtīgākā basketbolista balvu. Vidēji mačā saspēles vadītājs guva 19,1 punktu, atdeva 6,1 rezultatīvu piespēli un izcīnīja divas atlēkušās bumbas. Nevar nepieminēt arī Franca un Morica Vāgneru, Daniela Taisa, Andreasa Obsta, Īzaka Bongas, kā arī trenera Gordona Herberta milzīgo pienesumu.

Lielisku turnīru aizvadīja arī Serbijas un Kanādas izlases, kas savus līdzjutējus iepriecināja ar sudraba un bronzas medaļām. Serbiem panākumu stūrakmeņi bija Bogdans Bogdanovičs, Nikola Milutinovs un Aleksa Avramovičs, bet Kanādai teicamais Šejs Gildžess-Aleksandrs un Dilons Brukss, kurš nopelnīja turnīra labākā aizsardzības speciālista godu.

ASV fiasko un otrais Pasaules kauss bez medaļām

Pēc tam, kad 2010. un 2014. gadā ASV izlase kļuva par planētas labāko izlasi, tā divos finālturnīros pēc kārtas piedzīvojusi fiasko, paliekot bez medaļām. Varbūt šīs neveiksmes liks ASV mainīt domas par Pasaules kausa prestižu. Protams, arī šogad ASV valstsvienībā netrūka spilgtu NBA zvaigžņu, taču izlase ne tuvu nebija optimālajā, spēcīgākajā, sastāvā. Šī vieglprātība un augstprātība maksāja dārgi. Pusfinālā amerikāņiem sāpīgs zaudējums Vācijai, bet bronzas mačā, īstā trillerī ar pagarinājumu, salauztas sirdis pret Kanādu. Visticamāk, ASV savu zvaigžņoto sastāvu vedīs uz Parīzi un tīkos pēc piektās zelta medaļas pēc kārtas.

Skarbus secinājumus nāksies izdarīt arī Francijas un Spānijas valstsvienībām, kas pērnā gada rudenī spēkojās “EuroBasket” finālā. Francija turnīru noslēdza 18. vietā, bet iepriekšējā Pasaules kausa čempione Spānija nolika pilnvaras un finišēja devītajā pozīcijā. Savu potenciālu nerealizēja arī spēcīgi nokomplektētā Austrālijas izlase, kas ierindojās 10. vietā, bet Lietuvas prese nesaudzēja savus spēlētājus par kaunpilno neveiksmi Latvijai, zaudējot Baltijas spēcīgākās valstsvienības statusu.

Satraucoši vājais tiesnešu darbs

Rūgtu turnīra pēcgaršu raisīja sliktā tiesāšana. Dīvaini un nesaprotami arbitru lēmumi caurvijās visa turnīra gaitā. Grūti argumentēt, kādēļ FIBA tik augstā līmenī, kāds ir Pasaules kausa finālturnīrs, ļauj mačus pārraudzīt soģiem, kuri šādam līmenim un maču ātrumiem nav gatavi. FIBA stūrgalvīgi turpina savu praksi, ka tiesneši tiek deleģēti no katra reģiona – Eiropas, Āzijas un Okeānijas, Amerikas un Āfrikas. Lielākā daļa no FIBA arbitriem nekad mūžā nav tiesājuši mačus ar šādu zvaigžņu līdzdalību.

Bieži soģu svilpēs trūka konsekvences. Līdzīgi sodi, ko piešķīra vienai valstsvienībai, netika nosvilpti pretiniekiem. Par tiesnešu darbu sūdzējās daudzi – spēlētāji, treneri, basketbola pazinēji, fani un mediji. Tas ir ārkārtīgi satraucoši, jo viens nepareizs tiesnešu lēmums potenciāli var komandai atņemt uzvaru. Arī 2022. gada “EuroBasket” finālturnīrā soģi pieņēma nesaprotamus lēmumus, tādējādi saasinot jautājumu par kvalificētu tiesnešu nepieciešamību, tomēr konkrēti risinājumi nesekoja. FIBA no finālturnīriem gūst lielu peļņu, tāpēc tikai loģiski šķistu, ka tā spētu adekvāti atalgot arbitru darbu un celt to profesionalitāti. Uzvaru liktenis ir jāizšķir laukumā esošajiem basketbolistiem, nevis svītraini tērptajiem soģiem.