Itāļu brīnumdaris Banki aizved Latviju basketbola izlasi uz Pasaules kausa finālturnīru

Foto: Edijs Pālens / LETA

2021. gada martā pie Latvijas basketbola izlases stūres stājās itāļu speciālists Luka Banki. Talantīgajam trenerim valstsvienībā izdevās realizēt savas idejas, kas nesa augļus – skatāmu basketbolu. Turklāt itālis pārrakstīja vēsturi, palīdzot Latvijas izlasei pirmo reizi iekļūt Pasaules kausa finālturnīrā.

Banki Latvijas izlasi no priekškvalifikācijas aizved līdz vēsturiskam Pasaules kausa finālturnīram

57 gadus vecais speciālists Latvijas basketbola izlasi pārņēma tās zemākajā punktā – valstsvienība nespēja kvalificēties 2022. gada Eiropas čempionāta finālturnīram. Pirms tam latviešu basketbolisti kontinenta meistarsacīkstēs bija piedalījušies deviņas reizes pēc kārtas, turklāt 2017. gadā tika izcīnīta augstā piektā vieta. Viena no Banki izvēlētajām taktikām bija izveidot draudzīgas attiecības ar valstsvienības spilgtākajām zvaigznēm. Itāļu treneris personīgi zvanījis Kristapam Porziņģim, lai iepazītos un liepājniekam prezentētu savu vīziju attiecībā uz izlasi. Banki gandrīz visos izlašu “logos” izdevās pulcināt gandrīz spēcīgāko sastāvu. Piemēram, Pasaules kausa priekškvalifikācijas turnīrā palīdzēja Dāvis Bertāns, kuram ir bagātīga NBA pieredze, bet 2022. gada augustā divos dueļos palīdzēja arī Kristaps Porziņģis.

Jau no pirmajām spēlēm Latvijas izlases izpildījumā bija vērojams liels azartisms, pašaizliedzība, skatāms uzbrukuma basketbols un teicama komandas ķīmija. Priekškvalifikācijas turnīrā latvieši tika pie četrām uzvarām – divreiz tika apspēlēti baltkrievi un rumāņi. Tikmēr kvalifikācijas pirmajā kārtā Latvijas izlasei nācās spēkoties ar Serbiju, Beļģiju un Slovākiju. Sešos dueļos mūsu basketbolisti tika pie lieliskas bilances – piecas uzvaras un viens zaudējums.

Otrajā kvalifikācijas kārtā un cīņā par ceļazīmi uz Pasaules kausa finālturnīru pretī stājās Grieķija, Turcija un Lielbritānija. Aizvadītajos četros mačos Latvijas basketbola izlase iekrāja vēl četrus panākumus, pirmo reizi vēsturē iekļūstot Pasaules kausa finālturnīrā. Latvijas izlase izcīnījusi deviņas uzvaras pēc kārtas, bet oficiālajās spēlēs Banki bilance ar „trīs zvaigznēm” ir teju izcila – 13 uzvaras un viens zaudējums. Lai gan 2023. gada februāra beigās Latvijas izlasei priekšā vēl divi mači – ar Turciju un Grieķiju, tomēr valstsvienība jau grantējusi vietu finālturnīrā. FIBA Pasaules kauss nākamā gada augustā norisināsies trijās valstīs – Japānā, Filipīnās un Indonēzijā.

Pasaules kausa finālturnīrs – cīņa par augstāku vietu rangā un parocīgākiem pretiniekiem

Latvija ir garantējusi vietu finālturnīrā, tomēr arī divas atlikušās spēles ar Turciju un Grieķiju var izrādīties ļoti svarīgas. Izmēģināt eksperimentālu un jaunu sastāvu nebūs labākais risinājums. FIBA rangā šobrīd Latvijas izlase ieņem 29. pozīciju, iekrājot 397 reitinga punktus. Situāciju latviešiem apgrūtināja, ka tā turnīru sāka no priekškvalifikācijas. Potenciālajā Pasaules kausa finālturnīra izlozē ņems vērā vairākus faktorus – kvalifikācijas turnīra rezultātus, ģeogrāfisko principu un FIBA Pasaules rangu.

Finālturnīrā spēkosies 32 izlases no četriem reģioniem. 12 valstsvienības no Eiropas, astoņas izlases no Āzijas un Okeānijas, septiņas no Amerikas, bet piecas no Āfrikas. Komandas tiks sadalītas astoņos izlozes grozos, vērtējot minētos faktorus. Gala grozu sadalījumu valstsvienības zinās tikai tad, kad noskaidrosies visas finālturnīra dalībnieces. Piemēram, 2019. gada finālturnīrā vienā grupā salozēja pat trīs Eiropas izlases – Spāniju, Serbiju un Itāliju. Tādēļ ārkārtīgi svarīgs būs Pasaules rangs un grozu sadalījums. Līdz šim dalību finālturnīrā garantējušas – Japāna, Filipīnas, Somija, Kotdivuāra, Jaunzēlande, Libāna, Kanāda, Austrālija, Vācija, Latvija, Itālija, Spānija, Ķīna, Slovēnija, Lietuva, Francija un Grieķija.

Finālturnīrā 32 izlases salozēs astoņās apakšgrupās, katrā grupā pa četrām izlasēm. Katras apakšgrupas divas labākās valstsvienības iekļūs ceturtdaļfinālā, turpretim divas vājākās sadalīs vietas turnīrā no 17. līdz 32. pozīcijai.

Viedokļu krustugunīs – vai Latvijas basketbola izlasei naturalizēt ārzemnieku?

Plašu rezonansi izraisīja sporta medijos izskanējušās ziņas, ka Latvijas Basketbola savienība izvērtējusi iespēju naturalizēt ārzemju spēlētāju. Visai asi šādu ideju vērtē Latvijas izlases fani, kuri uzskata, ka izlasē jāspēlē pašmāju basketbolistiem, nevis ārzemniekiem, kuriem ar Latviju un tās patriotismu nav nekāda sakara. Turklāt groza bumbas līdzjutēji iezīmē, ka Latvijas basketbola izlases tuvākās rezerves un spēlētāju selekcija ir visaugstākajā līmenī. Nav saprotama šāda idejas virzība pie nosacījuma, ka šobrīd valstsvienība var lepoties ar vismaz 20-25 augstākās raudzes basketbolistiem.

Tikmēr naturalizācijas ideja iekšēji izskatīta arī pašu izlases spēlētāju sarunās. Valstsvienības basketbolisti devuši zaļo gaismu, uzskatot, ka tas palīdzēs Latvijas izlasi pacelt jaunā līmenī. Proti, gaidāmajā Pasaules kausa finālturnīrā cīnīties par visaugstākajiem mērķiem. Pēdējo gadu laikā šāda prakse Eiropas basketbolā izlasē nav retums. Piemēram, aizvadītajā Eiropas čempionātā saspēles vadītājs Lorenzo Brauns Spānijas izlasei palīdzēja tikt pie zelta medaļām. Kopumā Eiropas čempionātā desmit izlasēs darbojās naturalizēti basketbolisti – Turcijai palīdzēja Šeins Larkins, Melnkalnes kreklu mugurā vilka Kendriks Perijs, Gruzijas godu aizstāvēja Tāduss Makfadens, Horvātijas izlasē spēlēja Džeilīns Smits, Bulgārijai uzbrukumā pienesumu deva Dī Bosts, Ungārija piesaistīja Maiklu Hopkinsu, Polijas izlasei vairākus gadus palīdz Entonijs Sloters, Slovēnijas valstsvienībā meistarību rāda Maiks Tobijs, bet Bosnijas valstsvienībā – Džons Robersons. No minētajiem spēlētājiem astoņi Eiropas čempionātā vidēji guva vairāk par 11 punktiem spēlē, dodot pienācīgu pienesumu uzbrukumā.

Latvijas izlases kontekstā tika locīts amerikāņa Maika Džeimsa vārds. 32 gadus vecais saspēles vadītājs ir ar ļoti spēcīgu CV. Basketbolists spēlējis Eirolīgas grandos “Panathinaikos” un Maskavas CSKA, kā arī pabijis trijos NBA klubos – Fīniksas “Suns”, Ņūorleānas “Pelicans” un Bruklinas “Nets”. Savukārt pēdējās divas sezonas amerikānis pārstāv Francijas un Eirolīgas klubu “Monaco Basket”. Šosezon 12 Eirolīgas mačos Džeimsam vidēji 18,8 punkti, 4,2 rezultatīvas piespēles un 3,4 atlēkušās bumbas. Neviennozīmīgi vērtēta basketbolista personība – amerikānim piemīt grūts raksturs, ar kuru būtu jāsadzīvo Latvijas izlases basketbolistiem. Taču novembrī potenciālās runas pieklusināja LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, kurš sacīja, ka naturalizācijas jautājums ir skatīts un tas nav aktuāls. Basketbola savienība uz Pasaules kausu neplānojot piesaistīt papildspēkus. Tomēr, zinot sporta funkcionāru nolieguma taktiku, arī šajā jautājumā varam lietot teicienu – nav dūmu bez uguns.

EuroBasket 2025 – Latvijas izlases lielā iespēja izcīnīt medaļas?

Protams, nav zināms, kā Latvijas izlase nostartēs Pasaules kausā, un cik ilgi turpināsies veiksmīgā Banki un valstsvienības sadarbība, tomēr aiz kalniem nav 2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs, kas norisināsies četrās valstīs – Latvijā, Somijā, Polijā un Kiprā. Rīgā ne tikai aizvadīs vienas apakšgrupas spēles, bet Latvijas galvaspilsētā būs vērojami arī izslēgšanas turnīra un medaļu mači.

Latvijas izlasei potenciāli šajā turnīrā vajadzētu ne tikai izkļūt no savas apakšgrupas, bet cīnīties par medaļām. Neapšaubāmi, ka ir pāragri pieprasīt godalgas, tomēr Latvijas basketbola vektors pēdējā pusotra gada laikā ir ar ļoti pozitīvām iezīmēm. Būtisks faktors būs pieejamo spēlētāju saraksts. 2025. gada finālturnīrā Kristapam Porziņģim būs 30 gadi, Dāvim Bertānam un Jānim Timmam 33 gadi, bet Jānim Strēlniekam un Dairim Bertānam 36 gadi. Cerēsim, ka līdz tam uzspīdējuši būs mūsu jaunie talanti. Eiropas basketbolā tālu nav jāmeklē, lai atrastu piemērus, kad ļoti pieredzējušas valstsvienības izcīna godalgas. Spānijas izlase ar brāļiem Gazoliem priekšgalā, kā arī Francijas izlase ar Toniju Pārkeru un Borisu Diāvu.