EuroBasket 2022 pēcgarša – Spānijas triumfs, Serbijas, Grieķijas un Slovēnijas izgāšanās un tiesnešu nedarbi

Foto: TT

Gandrīz trīs nedēļu garumā groza bumbas līdzjutēji varēja baudīt augstākā līmeņa turnīru – EuroBasket 2022. Čempionāts bija ar pilns ar skaistām epizodēm, dramatiskiem brīžiem, pārdzīvojumiem, apšaubāmo tiesnešu darbu un lielām uzvarām.

Spānijas ceturtais tituls, Vācijas bronza un Polijas lieliskais turnīrs

Abas turnīra finālistes Spānija un Francija turnīru iesāka visai pragmatiski, tomēr lēnām un pamazām aizcīnījās līdz lielajam finālam. Spānija grupu turnīrā piecos dueļos tika pie četrām uzvarām, turpretim Francijas rēķinā bija trīs panākumi. Izslēgšanas spēlēs Spānija tika galā ar Lietuvu, Somiju, Vāciju un finālā pārspēja Franciju. Savukārt Francija ceļā uz finālu apspēlēja Turciju, Itāliju un Poliju.

Lielajā finālā teicamu sniegumu parādīja Spānijas spēka uzbrucējs Huančo Ernangomess, kurš šovasar izpelnījās galveno lomu filmā “The Hustle”. Filmas galvenais varonis Ernangomess jeb Bo Kruzs Francijas grozā salādēja septiņus tālmetienus, kopsummā gūstot 27 punktus. Arī brālis Villijs Ernangomess zelta spēlē nepievīla – 14 punkti un astoņas atlēkušās bumbas, iegūstot arī visa čempionāta vērtīgākā spēlētāja (MVP) balvu. Villijs Ernangomess turnīrā vidēji atzīmējās ar 17,2 gūtiem punktiem un 6,9 atlēkušajām bumbām.  

“Double-double” finālā sakrāja naturalizētais Lorenco Brauns – 14 punkti un 11 rezultatīvas piespēles. Spānijas izlases saspēles vadītājs Brauns turnīrā vidēji guva 17,1 punktu un atdeva 8,5 rezultatīvas piespēles. Tikmēr 18. septembra vakarā 37 gadus vecais Rūdijs Fernandess kļuva par titulētāko spāņu basketbolistu. Ar teicamu tālmetienu apveltītais aizsargs pie zelta medaļām Eiropas čempionātā ticis 2009. gadā Polijā, 2011. gadā Lietuvā, 2015. gadā Francijā un šogad Vācijā.

Savukārt Francijas valstsvienībā visā turnīrā stabilu sniegumu rādīja Evans Furņē, Geršons Jabusele un Rūdijs Gobērs. Tomēr no Gobēra čempionātā gaidīja vairāk. Lai gan vidēji Gobērs atzīmējās ar 14,4 punktiem un 11 atlēkušajām bumbām, tomēr dažās spēlēs NBA zvaigzne laukumā bija kā pazudis.

Vācijas izlases sastāva daudzpusība to pieskaitīja pie favorītiem, taču izcīnītā turnīra bronza šķietami nebija izlases kvalitātes griesti. Sāpīgs zaudējums pusfinālā pret spāņiem liedza cīnīties par zeltu. NBA vīri Deniss Šrūders, Francs Vāgners un Daniels Taiss kopā ar vēl sešiem Eirolīgas basketbolistiem rādīja lielisku sniegumu. Šrūders vidēji guva 22,1 punktu un atdeva 7,1 rezultatīvu piespēli. Bet Vāgners vidēji pievienoja 15,2 punktus un izcīnīja četras bumbas zem groziem.

Uzslavas turnīrā pelnījuši Polijas izlases basketbolisti, kas EuroBasket 2022 noslēdza ceturtajā vietā. Pusfinālā un bronzas spēlē poļiem pietrūka “benzīna”, taču nācija par sevi lika manīt, teicami ceturtdaļfinālā apspēlējot 2017. gada Eiropas čempionus slovēņus. Bez lielām zvaigznēm sastāvā Polijas izlase pierādīja vienotā gara, nepiekāpības un komandas spēles lielo nozīmi. Veterāns Īdžejs Sloters vidēji čempionātā guva 13,2 punktus, kā arī atdeva 3,8 rezultatīvas piespēles. Turpretim Mateušs Poņitka katrā spēlē caurmērā atzīmējās ar 13,4 punktiem, 5,7 rezultatīvām piespēlēm un 5,3 atlēkušajām bumbām.

NBA superzvaigžņu Dončiča, Jokiča un Adetokunbo fiasko

Trīs NBA superzvaigznes – slovēnis Luka Dončičs, serbs Nikola Jokičs un grieķis Janis Adetokunbo nesasniedza pat turnīra pusfinālu. Visi trīs ar savām valstsvienībām vēlējās cīnīties par augstākā kaluma medaļām, tomēr piedzīvoja lielu vilšanos – Serbija astotdaļfinālā atzina Itālijas pārākumu, Slovēnija ceturtdaļfinālā negaidīti piekāpās poļiem, bet Grieķija ceturtdaļfinālā nespēja pārvarēt Vācijas barjeru.

Trim minētajiem vīriem statistiski turnīrs bija lielisks – Dončičs vidēji atzīmējās ar 26 gūtiem punktiem, 7,7 atlēkušajām bumbām un 6,6 rezultatīvām piespēlēm, taču 23 gadus vecais slovēnis vidēji pieļāva arī 4,3 kļūdas. Savukārt serbu “džokers” katrā spēlē caurmērā guva 21,7 punktus, savāca desmit atlēkušās bumbas un izdarīja 4,3 rezultatīvas piespēles. Turpretim “grieķu frīks” vidēji atzīmējās ar 29,3 punktiem, 8,8 atlēkušajām bumbām un 4,7 rezultatīvām piespēlēm. Trim kungiem ar savām valstsvienībām kritiski pietrūka augstākās raudzes palīgu. Teorētiski Dončičam bija Dragičs, Jokičam blakus darbojās Micičs un Adetokunbo palīdzēja naturalizētais Dorsijs. Turnīrs pierādīja, ka ar individuālo meistarību vien nepietiek, uzvaras laukumos tiek izcīnītas ar komandas nopelnu un disciplīnu. Arī izslēgšanas spēļu formāts ir nežēlīgs – ja duelī neizdodas parādīt labāko sniegumu, jāsamierinās ar došanos mājās. Lai, cik skaisti un iespaidīgi šie vīri turnīrā darbojās, tomēr sapnis par Eiropas čempionāta zelta medaļām jāatliek uz vismaz trim gadiem, kad turnīrs norisināsies Latvijā, Somijā, Polijā un Kiprā.

6. spēlētājs laukumā – tiesneši, nevis skatītāji

Aizraujošais turnīrs skatītāju un spēlētāju acīs paliks ar šaubu ēnu. Dažbrīd spēles soģi tehniskās un nesportiskās piezīmēs dalīja līdzīgā ātrumā, kādā ēdināšanas uzņēmumu darbinieki dala savu īpašo piedāvājumu kuponus. Jau turnīra ceturtajā dienā arbitri, Vācijas un Lietuvas duelī, piešķīra tehnisko piezīmi vācu galvenajam trenerim Gordonam Herbertam, taču “nozaga” lietuviešiem vienu soda metienu. Brīdī, kad spēles soģi attapās un vēlējās mūsu kaimiņzemes basketbolistiem dot iespēju izmest “sodiņu”, Vācijas izlase protestēja un metiens izpildīts netika.

Tikmēr karstasinīgo Gruzijas un Turcijas spēlētāju mačā izcēlās asumi un no spēles laika mistiski pazuda 22 sekundes, kam tiesneši sevišķu vērību nepievērsa. Turklāt, pēc izraidīšanas no spēles, īsta “klape” arēnas gaitenī sanāca starp turku spēlētāju Korkmazu un trim gruzīniem, par ko vēl turpinās FIBA izmeklēšana.

Itālijas un Francijas ceturtdaļfināla dueļa izšķirošajos brīžos, divas minūtes pirms spēles beigām, kad Itālijas izlasei bija vēl septiņu punktu pārsvars, tiesneši ar savdabīgām piezīmēm deva iespēju Francijai atgriezties spēlē. Francija izmantoja sev dāvātās iespējas, izrāva neizšķirtu pamatlaikā un vēlāk triumfēja pagarinājumā, sāpīgi pieliekot itāļiem kāju priekšā ceļā uz turnīra pusfinālu. Itālijas centra spēlētājs Nikola Meli pēc dueļa veltīja asus vārdus tiesnešu virzienā: “Es nekad nerunāju par tiesnešu darbu. Nekad karjerā neesmu to darījis, bet FIBA ir steidzami jārīkojas.”Arī finālmačā pēc rupjas tiesneša kļūdas, neredzot, ka Spānijas tālmetiens pēdējā uzbrukuma sekundē trāpīja groza stīpai, tehnisko piezīmi piešķīra Spānijas stūrmanim Serdžio Skariolo. Bet francūzim Tomā Ertelam soģi dāsni nosvilpa piezīmi par to, ka basketbolists pat nepieskārās pretspēlētājam Lorenco Braunam.

Visai bieži spēlētāji un treneri izdarīja spiedienu uz tiesnešiem, tādējādi arbitri dueļa gaitā ilgi un cītīgi skatījās videoatkārtojumus. Protams, tehnoloģijas palīdz precīzāk pieņemt lēmumus, tomēr spēles dinamika krītas un duelis paliek daudz saraustītāks. Turklāt daudzo lēmumu caurskatīšana liecina par pašu tiesnešu kompetences trūkumu, nerunājot par vairākām epizodēm, kad soģi palaida garām spēlētāju tehniskos brāķus – trīssoļus, mestās un divreiz driblētās bumbas.

EuroBasket 2025 – iespēja Latvijai reabilitēties un pierādīt savu meistarību

Latvijas basketbola līdzjutēji arvien ir nesaprašanā, kāpēc valstsvienība nespēlēja EuroBasket 2022. Pavērojot pretiniekus un analizējot Latvijas izlases varēšanu, tai bija pa spēkiem cīnīties vismaz par turnīra pusfinālu. Tomēr sporta draugiem būs nedaudz jāpaciešas – pēc trim gadiem, 2025. gadā, Latvija kopā Somiju, Poliju un Kipru uzņems kontinenta spēcīgāko izlašu turnīru. Tā kā Latvija ir viena no turnīra organizatorēm, tai kvalifikācijas turnīrā nebūs jāpiedalās un līdzjutējiem nebūs jāsatraucas, ka mūsu basketbolistu vietu var ieņemt Bulgārija, vai kāda cita valstsvienība. Latvijai 2025. gadā uzticēts liels gods – ne tikai uzņemt savas apakšgrupas spēles, bet visas izslēgšanas un medaļu mačus.

Valstsvienības līdzjutēji cer, ka izlasei līdz 2025. gadam izdosies izcīnīt lielas uzvaras. Vienas rokas stiepiena attālumā ir Pasaules kausa finālturnīrs, kas 2023. gada augusta beigās norisināsies Japānā un Filipīnās, taču biļete uz čempionātu vēl jānopelna. Ja latviešiem izdosies kvalificēties un teicami nospēlēt Pasaules kausā, tad 2025. gada Eiropas čempionātā mums būs pamatotas tiesības piesaukt sevi favorītu lokam. Laiks rādīs lietu būtību, taču ar pozitīvisma pilnu skatu basketbola fani var lūkoties uz nākamo EuroBasket turnīru.