Latvijas futbola klubu melnā līnija UEFA Čempionu līgā

Foto: TT

Neviens no Latvijas futbola klubiem nekad nav spējis spēlēt UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā. FK “Ventspils” 2009./2010. gada sezonā spēlēja izšķirošajā, “play-off”, kārtā, taču zaudēja FC “Zurich” vienībai, pirmo reizi Latvijas vēsturē nopelnot vietu UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā. Lai gan tajā sezonā ventspilniekiem pietrūka maz, lai būtu 32 Eiropas spēcīgo klubu sastāvā, tomēr līdz pat šai dienai UEFA Čempionu līgas sapnis Latvijā nav ticis realizēts. Kāpēc tā? Meistarības trūkums, sportiskās neveiksmes, nepietiekamas finanses, Latvijas futbola ilgtermiņa stratēģijas trūkums?

Vistuvāk UEFA Čempionu līgas sapnim – FK “Ventspils”

Divas komandas, kuras šobrīd vairs neeksistē un ir bankrotējušas – FK “Ventspils”  un “Skonto”, ziedu laikos bija ar lielām ambīcijām, finansēm un lielisku sniegumu laukumā. Taču realizēt vislielākās ambīcijas, proti, spēlēt UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, tā arī abām neizdevās. “Skonto” vienība vistālāk aizcīnījās 1999./2000. gada sezonā, kad trešajā kvalifikācijas kārtā pretī stājās varenā Londonas “Chelsea”. Rīdziniekiem izdevās lielisks sniegums savā laukumā, nospēlējot bezvārtu neizšķirtu 0:0. Tomēr atbildes spēlē pievīla aizsardzība un zaudējums ar 0:3, noslēdzot sapni par spēcīgāko Eiropas klubu turnīru. 12 mēģinājumos tas bija “Skonto” labākais panākums. Citus gadus tālāk par kvalifikācijas otro kārtu tikt neizdevās.

Tikmēr FK “Ventspils” 2009./2010. gada sezonā izdevās sava veida brīnums. Lieliskā ukraiņu trenera Romāna Grigorčuka vadībā dzeltenzilie UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas trešajā kārtā pārsteidzoši izslēdza Borisovas “BATE” (divu spēļu summā 2:2, bet ventspilniekiem bija vairāk gūto vārtu izbraukumā), nopelnot iespēju “play-off” kārtā spēkoties ar Šveices FC “Zurich”. Ventspilnieki jau bija garantējuši vietu UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā, kas Latvijas futbolam bija milzu notikums, taču futbola draugi cerēja uz vislabāko iznākumu. Sapņi nepiepildījās – “Ventspils” izgāza spēli “Skonto” stadionā un zaudēja ar 0:3. Atbildes mačs ventspilniekiem bija krietni labāks, taču arī tajā neveiksme ar 1:2. Pārmest Kurzemes kluba pārstāvjiem bija grūti, jo sastāvs ventspilniekiem nebija uz pusi tik spēcīgs, kāds tas bija Šveices klubam. Tomēr pēc gadiem parādījās šaubu ēna, vai spēle Rīgā no ventspilnieku puses bijusi tīra, atstājot Latvijas futbola līdzjutējos rūgtuma pēcgaršu.

Ventspilniekiem izdevās krietni papildināt sastāvu un atzīstami cīnīties grupu turnīrā. Kurzemes pārstāvji pa reizei nospēlēja neizšķirti ar Berlīnes “Hertha” (1:1), Lisabonas “Sporting” (1:1) un nīderlandiešu “Heerenveen” (0:0), turnīru noslēdzot ar trim punktiem.

Tikmēr divas reizes Eirokausu grupu turnīram ļoti tuvu bijusi “Riga FC”. 2019./2020. gada sezonā rīdziniekiem bija lieliska forma – no Eiropas līgas kvalifikācijas izdevās izslēgt gan poļu grandu “Piast”, gan somu futbola flagmani – HJK. “Play-off” kārtā, cīņā par grupu turnīru, “Riga FC” tikās ar dāņu “Copenhagen”. Izbraukumā rīdzinieki piekāpās ar 1:3, bet savā laukumā pietrūka nedaudz – uzvara ar 1:0, taču neveiksme divu spēļu summā ar 2:3. Turklāt rīdziniekiem bija vārtu gūšanas izdevības, lai mājās uzvarētu ar 2:0 un iesoļotu Eiropas līgas grupu turnīrā. Savukārt pērnajā sezonā, 2021./2022. gada sezonā, UEFA Konferenču līgas kvalifikācijā rīdziniekiem bija palikusi astīte, ko pārkāpt – Gibraltāra “Lincoln Red Imps”. Ja rīdzinieki uzvarētu, viņi spēlētu grupu turnīrā. Acīmredzot rīdzinieku spēlētāji nebija pietiekami noskaņojušies un izšķērdēja zelta iespēju, divu spēļu summā zaudējot ar 2:4.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aizritējuši jau 32 gadi, bet Latvijas klubi UEFA Čempionu līgā palikuši bešā. Turklāt divi klubi, kas šim sapnim bijuši vistuvāk, beiguši savu pastāvēšanu. Tāda ir Latvijas futbola skaudrā realitāte.

Sportiskās veiksmes trūkums, meistarība, finanses?

Protams, allaž var sacīt, ka patraucējusi sportiskā veiksme, kas nav stāvējusi Latvijas futbola klubu pusē, taču grūti piekrist šim apgalvojumam, ja gandrīz 30 gadus mūsu klubiem ir bijusi iespēja piedalīties Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā. Drīzāk būtisks iemesls ir nepietiekamās finanses. Lai gan Latvijas čempionvienības nekad nav bijušas nabadzīgas, tomēr tās arī nav bijušas neticami bagātas. Visbiežāk starp tām vienībām, kuras iekļūst Čempionu līgas grupu turnīrā, mazākie budžeti mērāmi desmitiem miljonu eiro apmērā. Latvijas klubiem, diemžēl, tik liela rocība nav bijusi nekad. Neapšaubāmi laukumā nespēlē skaļi uzvārdi un eiro zīmes, tomēr tik augsta līmeņa sacensībās, kāda ir UEFA Čempionu līga, bez finansiāla seguma tikt ir ārkārtīgi smagi.

Turklāt komandām, kas vēlas iekļūt grupu turnīrā, kā tas ir Latvijas klubu gadījumā, ir jāpārvar trīs vai pat četras kvalifikācijas kārtas – pirmā, otrā, trešā un “play-off” kārta. Tas nozīmē, ka teicams sniegums laukumā jāparāda vismaz astoņos mačos pret spēcīgiem pretiniekiem, jo sapni par grupu turnīra vēlas izsapņot ikviens Eiropas klubs. Relatīvā Latvijas klubu veiksmes formula Eirokausos ir bijusi šāda – vislabākie Latvijas spēlētāji kombinācijā ar meistarīgiem leģionāriem. Tomēr augsta līmeņa futbolisti gandrīz visos gadījumos centīsies sevi pierādīt Eiropas spēcīgākajās līgās un spēlēšana Latvijas Virslīgā nebūs sevišķi vilinošs piedāvājums. Ja vien netiek piesolīta liela alga.

Akmeni Latvijas futbola klubu sasniegumu trūkumā var mest arī futbola federācijas dārziņā, jo augsta līmeņa talanti, kas par vairākām dekādēm izaudzināti, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Zelta paaudze, protams, bija 2004. gada izlase, kas spēlēja Eiropas čempionātā, taču tā jau ir pagātne. Futbola darboņiem arvien vairāk jādomā, kā attīstīt infrastruktūru un modernizēt treniņprocesu, jo futbola līmenis Eiropā ir ļoti izlīdzinājies. Fēru salu, Maltas, Andoras, Lihtenšteinas, Luksemburgas un Sanmarīno komandas, ko agrāk Latvijas klubi sagrāva, mūsu komandām sagādā arvien lielākas problēmas.

Čempionu līgas grupu turnīrs – Latvijas futbolam aizsniedzams mērķis?

Šajā sezonā Lietuvas grands Viļņas “Žalgiris” garantēja vietu grupu turnīrā vienā no trim UEFA sacensībām – Konferenču līgā, Eiropas līgā vai Čempionu līgā. Viss būs atkarīgs, kā lietuvieši nospēlēs nākamās spēles. Izcils sasniegums Lietuvas futbolam, taču ar vienu piebildi. Duelī ar “Malmo” vienību laukumā bija tikai viens Lietuvas futbolists, bet pārējie desmit spēlētāji bija leģionāri. Ja kādreiz Latvijas klubam izdosies iekļūt grupu turnīrā, vai prieks būs patiess? Jo nav zināms, vai to paveiks pašmāju puiši, vai piesaistītie leģionāri. Šobrīd Latvijas klubu melnā līnija Čempionu līgā, ir arī visas Baltijas futbola klubu problēma. Nevienam Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas klubam nav izdevies pierādīt savu meistarību Čempionu līgas grupu turnīrā.

Trajektorija, kādā šobrīd attīstās RFS un “Riga FC”, dod nelielu cerības stariņu. Salīdzināt FK “Ventspils”  un “Skonto” ar RFS un “Riga FC” nav līdz galam korekti, tomēr subjektīvi spriežot RFS un “Riga FC” finansiālās iespējas ir labākas. Turklāt abām galvaspilsētas komandām ir gana veiksmīga sastāva komplektācija.

Lai gan nākotne Latvijas klubiem UEFA Čempionu līgā nebūs viegla un rožaina, tomēr skatam nevajadzētu būt arī pārlieku depresīvam. Cerēsim, ka Čempionu līgas grupu turnīru mūsu klubiem izdosies aizsniegt un sapņa realizācijai nebūs vajadzīgi vēl 30 gadi…