Gada sportists Latvijā 2021: kāds no olimpiskajiem medaļniekiem vai Briedis?

Foto: TT

Ar Latvijas Olimpiskās komitejas gādību arī šogad paredzēts noteikt Latvijas gada labākos sportistus, komandas un trenerus, apbalvojot viņus ar Trīs zvaigžņu balvu. Balvu ieguvējus paredzēts noteikt vairāku balsojumu rezultātā, bet šobrīd izvirzīti balvu kandidāti, kas jau sniedz priekšstatu par to, kurā virzienā lūkoties. Šajā materiālā piedāvājam iepazīties ar totalizatora “Betsafe” prognozēm un labākajiem variantiem veiksmīgai uzvarētāju noteikšanai.

Sistēma un nolikuma trūkumi

Vispirms jāpaskaidro, kas te īsti notiek un kā tad plānots nonākt pie atrisinājuma subjektīvajā jautājumā “labākais”. Vispirms žūrija sagaidīja no sporta federācijām, organizācijām un medijiem izvirzītos kandidātus, no kuriem tad izvirzīja ne vairāk kā piecus vairāk balsu saņēmušos pretendentus, kuri vārdi tika publiskoti. Tagad pienākusi kārta līdzjutēju balsojumam, kas risināsies līdz 28. novembrim un kura rezultātiem būs 50% svars labāko noteikšanā. 25% sniegs aicināto mediju balsojums, bet vēl 25% punktu dos deviņu aicināto sportistu žūrija.

Līdz ar to uzreiz jānovelk bieza un sarkana līnija – prognozējot balvu ieguvējus, jādomā nevis par to, kurš patiešām bijis labākais, ātrākais un stiprākais, bet gan par kuru kandidātu līdzjutēji, mediji un sportisti varētu nobalsot visvairāk. Deviņu sportistu žūrijā ir karjeru nesen noslēgušie Jānis Blūms un Oskars Melbārdis. No tā sauktajiem “lielajiem sportiem” ir Gunta Vaičule (vieglatlētika), arī motokrosists Kaspars Stupelis, bet vairums pārstāv nišas sporta veidus – Edgars Bertuks, Ieva Melle, Ieva Millere, Jurijs Semjonovs un Uldis Ektermanis. Savukārt mediju sarakstā ir 24 žurnālisti.

Balsotāji turklāt ir ierobežoti savā izvēlē, jo var izvēlēties tikai no izvirzītajiem kandidātiem. Piemēram, ja kādam liekas, ka pašsaprotama balss ir Ziemeļamerikā vēl nesen Latvijas sportistam neticami augstā līmenī spēlējošajiem Elvim Merzļikinam un Kristapam Porziņģim, tad jāpaliek ar baranku, jo neviens no “amerikāņiem” nevienā nominācijā nemaz nav iekļauts. Tāpat joprojām organizētāji nav tikuši skaidrībā par balvas galveno problēmu – skaidriem kritērijiem. Arī šogad definīcija par to, kas īsti ir “Gada sportists” tiek atstāta katra paša balsotāja ziņā. Vai tas ir labākais šobrīd aktīvais Latvijas sportists? Labākos rezultātus šogad uzrādījušais? Talantīgākais? Populārākais ārzemēs vai Latvijā? Labākais savā sporta veidā vai globāli sportā?

Tāpat arī var vaicāt, kas īsti ir “komanda individuālajos sporta veidos”, ja reiz šajā nominācijā iekļauts 3×3 basketbols? Sanāk, ka žūrija ar šiem vārdiem saprot vienkārši izmēru ziņā mazu komandu. Kas īsti ir “Gada notikums sportā”, ja reiz tam kvalificējas Tokijas olimpiskās spēles? Tikpat labi tad laikam varēja arī izvirzīt “Super Bowl” izcīņu vai Eiropas čempionātu futbolā. Bet nu tie visi ir jautājumi nākamajam gadam (un nelolosim liekas cerības, ka kādam liksies vērts šīs lietas beidzot definēt, ja var mierīgi laist arī pa vecam), kamēr šogad vēl jāspēlē pēc vecajām notīm.

Bukmeikeru favorīti – Graudiņa un Lasmanis

Gada sportista balvai izvirzīti četri kandidāti, no kuriem divi ir no 3×3 basketbola izlases. Tiem, kuri berzē rokas un gatavojas nobalsot par FIBA pasaules ranga līderi Nauri Miezi, gaidāms aplauziens, jo viņš nemaz nav izvirzīts. Toties ir Kārlis Lasmanis un Agnis Čavars, kuru paveikto, protams, nedrīkst nekādi noniecināt, taču tāpat interesanti, kā no četru cilvēku komandas izvirzīti divi. Bukmeikeru favorīts ir tieši Lasmanis (uzvaras koeficients 2.50), kamēr Čavaram tiek piedēvētas mazākās izredzes (5.50).

Vēl uz gada sportista balvu pretendē svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš Tokijā ieguva bronzu, gūstot karjeras lielāko panākumu. Viņa uzvaras koeficients ir 3.50, taču Plēsnieka tā sauktā “tautas” popularitāte šobrīd tomēr ir nesalīdzināmi mazāka nekā 3×3 spēlētājiem, kamēr tie speciālisti, kas augstu novērtē OS medaļas, tāpat secinās, ka basketbolistu zelts tomēr ir greznāka kaluma godalga. Taču Čavaram un Lasmanim balsis gluži vienkārši var sadalīties kā komandas biedriem.

Ceturtais balvas kandidāts ir visinteresantākais, proti, Mairis Briedis. Viņš šogad aizvadīja tikai vienu cīņu, aizstāvot savu pasaules čempiona jostu boksā, tiesa, to darīja steigā noorganizētā pasākumā pret divas klases vājāku pretinieku, jo no citiem plāniem dažādu apstākļu dēļ nekas nesanāca. Izrādot visu cieņu Mairim, tomēr objektīvā vērtējumā uzvaru pār Arturu Mannu, pasaules rangā kaut kur 30.-40. bokseri šajā svarā, nevar uzskatīt par neko iespaidīgu (maigi sakot). Taču jānosaka nevis tas, kurš bija labākais, bet tas, kurš izpelnīsies līdzjutēju, sportistu un mediju atzinību. Lai arī Briedis ar savām “TiKTok” izdarībām, politiskajām un epidemioloģiskajām atklāsmēm pamatīgi strādā pie sava rūpīgi koptā tēla ļodzīšanās, viņš joprojām bauda lielu popularitāti Latvijas sportā. To, ka viņš uzvarēja jau trešajā raundā, cilvēki uztver nevis to, ka pretinieks bija teju nekāds, bet gan kā Brieža spēku (un melots jau nav), un koeficients 4.00 uz Brieža uzvaru šajā nominācijā ir ar labu vērtību. Proti, par pārliecību, ka Latvijas sportā tādas skaidras izpratnes par to, kas ir profesionālais bokss, joprojām nav.

Savukārt dāmu kategorijā izvirzītas piecas kandidātes – Tīna Graudiņa (2.50) un Anastasija Kravčenoka (6.00), Anastasija Grigorjeva (5.00), Baiba Bendika (4.00) un Aļona Ostapenko (10.00). Arī šeit izteiktu favorītu it kā nav, taču bukmeikeri norāda Graudiņas virzienā kā par ticamāko kandidāti uz Gada sportistes titulu. Taču jau atkal – Graudiņas un Kravčenokas panākumu atbalstītāji balsis varētu sadalīt starp viņām. Vai kādai no citām sportistēm tas palīdzēs savākt vairāk balsu? Patiešām grūti teikt, jo tādu patiešām skaļu panākumu nav nevienai no viņām, un diez vai vidējais sporta līdzjutējs, atverot balsojuma formu, tagad ies “Wikipedia” vai Sportacentrā, lai meklētu Bendikas vietu PK kopvērtējumā vai Ostapenko uzvarēto spēļu bilanci, lai varētu objektīvi salīdzināt viņu paveikto.

3×3 basketbolistiem kopumā tiek paredzēta dominance. Grūti saprotamajā nominācijā “Gada notikums sportā” viņu iegūtās zelta medaļas novērtētas ar koeficientu 1.10, tiesa, šeit vērtība varētu būt koeficientam 7.50 uz to, ka šeit uzvarēs Rīgā rīkotais pasaules čempionāts hokejā, kas būtībā patiešām bija gada notikums Latvijas sportā, jo medaļas jau nemaz nav notikums, ja tā labāk padomā. Tāpat 1.10 koeficients ir 3×3 izlasei kā gada komandai individuālajos sporta veidos, un, lai arī Lasmanis un draugi gan jau paši kasa galvas, kāpēc basketbols ir pie individuālajiem sporta veidiem, šeit viņu uzvara gan ir teju neapšaubāma.

Taču par nomināciju “Gada izrāviens” Lasmanim, Čavaram, Miezim un Bērziņam gan ir visas tiesības apvainoties. Komanda, kas jau vairākus gadus dzīvojas par pasaules ranga augšgalu un arī pirms OS tika saukta par vienu no galvenajām favorītēm uz zeltu, laikam tikai tagad tikusi pamanīta atsevišķos Latvijas sporta slāņos un izcelta kā īpašu izrāvienu veikusi. Nē, draugi, mūsu 3×3 izlase tik spēcīga bijusi jau ilgāku laiku. Tāpat šajā nominācijā kaut ko pazaudējusi arī Artūra Plēsnieka kandidatūra, neskatoties uz to, ka Plēsnieks jau pirms vairākiem gadiem ieguvis PČ sudraba un bronzas medaļas. Taču grūti iztēloties, ka šajā absurdajā nominācijā 3×3 basketbola izlase varētu palikt bez uzvaras, kas arī attiecīgi novērtēta ar koeficientu 1.05.