Latvijas tenisa līderu sezonas apskats

Foto: TT

Pavisam drīz – novembrī oficiāli tiks likts punkts šī gada tenisa sezonai, bet Latvijas tenisisti jau lielā mērā to ir noslēguši nedaudz ātrāk, lai sāktu uzkrāt spēkus jaunajai sezonai. Apskatīsim, kā šogad veicās visiem trim mūsu tenisa līderiem – Aļonai Ostapenko, Anastasijai Sevastovai un Ernestam Gulbim. 

Aļona Ostapenko

Latvijas labākās un spilgtākās tenisistes gods pieder Ostapenko, kura joprojām ir vienīgā mūsu neatkarīgās valsts vēsturē, kura var lepoties ar “Grand Slam” titulu, kuru izcīnīja Francijā (“French Open”) 2017.gadā. Arī šosezon Aļona par sevi likusi runāt daudz vairāk nekā par pārējiem Latvijas tenisistiem gan uzvaru ziņā, gan par darbībām laukumā.

Nepārliecinošais ievads

Sezonas pirmo turnīru Melburnā (WTA 500 kategorijas) mūsu tenisiste iesāka kā WTA ranga 45. vietas īpašniece, un vienīgajā turnīrā pirms “Australian Open” Latvijas izlases līdere guva smagu uzvaru pret Itālijas veterāni Sāru Erani (131.). Pati uzvara ar 4:6, 6:3, 6:1 ir labs rezultāts, bet jau gada pirmajā spēlē parādītais raksturs, atgūstoties no seta un breika deficīta, liecināja, ka Ostapenko ar psiholoģisko noturību viss būs kārtībā, lai gan pirmās serves procents (56%) kliboja.

Austrālijas atklātajā čempionātā Ostapenko nevarēja ļoti priecāties par izlozi, jo pirmajā kārtā pretī stājās Karolīna Muhova (27.) no Čehijas. Savu favorītes statusu pretiniece apliecināja, uzvarot divos setos ar 7:5, 6:2. Lielāku prieku atnesa dubultspēļu turnīrs, kur mūsu sportiste kopā ar Ukrainas tenisisti Ludmilu Kičenoku sasniedza astotdaļfinālu. Pēc Austrālijas turnīriem sekoja lejupslīde rangā (no 45. uz 49. vietu), bet turnīrā Dohā (WTA 500) izdevās gūt vienu lielu uzvaru, kas uz papīra izskatās lieliski, jo viegli ar 6:0, 6:2 apspēlēta ranga 11.pozīcijā esošā Kiki Bertensa, taču jāņem vērā, ka Nīderlandes tenisa zvaigzne oficiālu spēli nebija spēlējusi gandrīz pusgadu. Ja vienspēlēs ātrs turnīra noslēgums, tad atkal jāpriecājas par dubultspēlēm, kur sasniegts pat fināls. Veiksmīgāk gāja Maiami (WTA 1000) turnīrā, kurā trešajā kārtā bija iespēja samērot spēkus ar pasaules pirmo numuru Ešliju Bārtiju, pret kuru pievīla psiholoģiskā noturība, izlaižot breika pārsvaru otrajā setā, kā arī divas reizes vairāk nepiespiestās kļūdas kā pretiniecei (32 pret 14) un galā zaudējums ar 3:6, 2:6. Ar labām emocijām pēc Latvijas sieviešu izlases uzvaras (3:1) pār Indiju, Ostapenko atgriezās tūrē ar  turnīriem Eiropā, kur labākais sasniegums bija ceturtdaļfināls Romā (WTA 1000). Sev tik veiksmīgajā (izcīnot uzvaru 2017.gadā), bet tajā pašā laikā neveiksmīgajā (trīs no piecām reizēm Ostapenko palikusi bez uzvarām) “Grand Slam” turnīrā “French Open” izloze nelutināja, un pirmajā kārtā bija jātiekas ar ASV pirmo numuru Sofiju Keninu (5.). Tiesa, par favorīti tika uzskatīta Latvijas sportiste, jo Kenina bija zaudējusi pēdējās sešas no septiņām spēlēm, bet tāpat, lai arī mūsu sportiste uzvarēja otro setu, tomēŗ nepiespiestās kļūdas un izlaistie breiki neļāva svinēt uzvaru.

Cerīgais sezonas noslēgums

Sezonas veiksmīgākais nogrieznis Ostapenko sākās, pārvācoties uz Lielbritāniju, kur Ostapenko piedalījās trīs turnīros pēc kārtas, bet visas sezonas veiksmīgākais izrādījās Īstbornas (WTA 500) turnīrs, kurā četrās kārtās pārspētas tenisistes, kuras visas WTA rangā atrodas augstāk par Aļonu, bet fināla saldajā ēdienā Baltijas duelī pirmo reizi karjerā pārspēta igauniete Anete Kontaveita (27.) ar 6:3, 6:3, nopelnot pirmo titulu uz zālāja seguma. Vimbldonā Latvijas tenisiste ieradās kā pasaules 34.numurs un veiksmīgi pārvarēja pirmās divas kārtas, uzvarot Leilu Fernandesu (71.) un Darju Kasatkinu (35.), kas bija pirmās divas “Grand Slam” uzvaras šosezon. Tiesa, tālāk pēc pārliecinoša spēles ievada piedzīvots nepatīkams zaudējums ar 6:4,4:6,2:6 pret ne visai zināmo Ailu Tomļanoviču (75.). Spēles laikā Aļona izvēlējās arī izmantot medicīnisko pārtraukumu sāpoša vēdera dēļ, kas gan neizsita pretinieci no uzņemtā ritma. Ja Tokijas olimpiskā svelme un Krievijas tenisistes Jeļenas Vesņinas pārbaudījums bija par smagu, tad nepilnus divus mēnešus vēlāk Ostapenko pietuvojās savam sezonas otrajam titulam, ar rezultātu 3:6,6:4,4:6 piekāpjoties Luksemburgas (WTA 250) finālā Klārai Tausonei (70.), kas gan atkal iezīmēja problēmas ar psiholoģiju, izlaižot breika pārsvaru. Vēl par veiksmīgu Ostapenko var saukt prestižo Indianvelsas (WTA 1000) turnīru, kur sasniegts pat pusfināls, bet ceļā uz to pirmo reizi sezonā pieveikta top 10 tenisiste, kas šoreiz bija poliete Iga Švjonteka (4.), vairākkārt atspēlējot breika deficītu un uzvarot ar 6:4, 6:3. Saldu punktu sezonai vismaz dubultspēlēs Ostapenko pielika kopā ar čehieti Kateržinu Sinjakovu, triumfējot Kremļa kausā, tādējādi sezonu noslēdzot ar titulu gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs, bet pasaules rangā vienspēlēs finišējot 30.vietā, kamēr dubultspēlēs 23.vieta.

Anastasija Sevastova

Tāpat kā Ostapenko arī Sevastova (65.) nevar priecāties par lielu stabilitāti, taču viņas kritumu brīžiem ir ietekmējušas traumas, kas ir mocījušas karjerā arī iepriekš. Jāpiebilst, ka šo sezonu Sevastova iesāka pēc savas karjeras neveiksmīgākās sezonas, kad 12 spēlēs gūtas tikai 2 uzvaras.

Ar veiksmes palīdzību pēc punktiem

Sezonu 54.vietā esošā Anastasija sāka jau janvārī, kad ar zaudējumu pret Paulu Badosu (70.) iemēģināja jauno Abu Dabi (WTA 500) turnīru. Līdzīgi Ostapenko rezultātiem arī Sevastova pirmo Grand Slam turnīru Austrālijā iesāka ar zaudējumu, ar 3:6, 1:6 piekāpjoties mūsu kaimiņienei igaunietei Kajai Kanepi (65.). Kopumā Austrālijas četros turnīros uzvarētas vien trīs no septiņām spēlēm. Pēc bēdīgā ievada ļoti veiksmīgs Latvijas tenisistei sanāca Maiami (WTA 1000) turnīrs, kurā viņa aizcīnījās līdz ceturtdaļfinālam, tiesa, trešajā kārtā latvietei nemaz nebija jāspēlē, jo Rumānijas zvaigzne Simona Halepa (3.) izstājās pleca savainojuma dēļ. Lai arī Sevastovai sezonas ievadā turnīros kopumā bija maz sekmju, pēc veiksmīgā Maiami turnīra viņa līdz izlases spēlēm pret Indiju pakāpās pasaules rangā, kamēr Ostapenko sākās neliels kritums. Rezultātā uz brīdi par Latvijas izlases pirmo numuru kļuva Sevastova, kas varbūt viņai sniedza grūdienu tālākajā sezonā.

Pēc izlases spēlēm sportiste turpināja veiksmīgi ar turnīru Madridē (WTA 1000), kurā uz māla seguma sasniegts astotdaļfināls, kura pārvarēšanai pietrūka nieka divi punkti, bet rezultātā zaudējums spānietei Paulai Badosai (62.) ar 7:6,6:7(3), 0:6. Te gan jāatzīmē, ka trešajā kārtā Sevastova trešo reizi karjerā (3-2) uzvarēja Lielbritānijas pirmo numuru Kontu, kas bija Nastjas šīs sezonas lielākā uzvara. Lai arī Romā mūsējā ieradās ar pacilātu garastāvokli un septiņu vietu kāpumu WTA rangā (47.), tomēr prieki bija mazi, jo nācās samierināties ar bezcerīgu zaudējumu 2:6,3:6 otrajā kārtā titulētajai Pliškovai (9.). Diemžēl, arī “French Open” ilgāk par vienu spēli uzspēlēt nesanāca, zaudējot amerikānietei Dženiferai Breidijai (14.) un jau piekto reizi astoņos gados, pametot Parīzi bez uzvarām. Tāpat kā Aļonai arī Anastasijai turnīrs Īstbornā uz zālāja noteikti paliks prātā ar labām atmiņām un atkal jāpiesauc veiksme, jo no “laimīgās zaudētājas” kvalifkācijā tikt līdz ceturdaļfinālam nebūt nav viegli, bet tieši to mūsu sportiste paveica. Protams, var kost pirkstos par sapņu pusfinālu pret valsts nu jau pirmo numuru Ostapenko, kas būtu bijis, ja Sevastova nezaudētu Kazahstānas sportistei Jeļenai Ribakinai (61.) ar 6:2,6:7(7), 6:7(5). Vimbldonā mūsu sportiste pārvarēja divas kārtas, bet trešajā līdzīgi pacīnījās ar Vimbldonas debitanti čehieti Barboru Krejčīkovu (17.), zaudējot ar 6:7(1),6:3,5:7. Diemžēl, sezonas otra puse bija vēl neveiksmīgāka, zaudējot pirmajā kārtā gan Olimpiskajās spēlēs (Fiona Fero 84.), gan “US Open” (Katerina Sinjakova 53.). Arī sezonas pēdējā turnīrā Indianvelsā tālāk par otro kārtu neizdevās tikt, piekāpjoties Tunisijas sportistei Onsu Žabūrai (14.), kura šosezon paspēja izcīnīt 48 (!) uzvaras, kamēr Anastasijai tikai 21 uzvara un 20 zaudējumi.

Ernests Gulbis

No “French Open” pusfinālista 2014.gadā līdz “Grand Slam” kvalifikāciju spēlētājam septiņus gadus vēlāk. Ernests pēdējos gadus vairāk cīnās par iespēju atgriezties uz lielās tenisa skatuves nekā tur atrodas, tāpat arī kādā no intervijām sev netieši viņš izteica ultimātu par karjeras noslēgšanu, ja nākošgad nepietuvosies Top 100 spēlētāju sarakstam.

Neveiksmes visos līmeņos

Gulbis gadu iesāka kā ranga 185.vietas īpašnieks un sezonas laikā tikai nedaudz nokrita zemāk, saglabājot savu vietu labāko 200 spēlētāju pulkā. Šādas vietas, kā zināms, negarantē automātisku dalību lielajos turnīros, kā arī pat dažos “Challenger” līmeņa turnīros nākas iet caur kvalifikāciju. Sezonas laikā tieši šādam scenārijam latviešu tenisists gāja cauri, piedzīvojot vairākus zaudējumus. Diemžēl, cerība par dalību Austrālijas “Grand Slam” izgaisa pēc zaudējuma ar 6:7(2), 3:6 kvalifikācijas pirmajā kārtā pret Blažu Rolu (159.) no Slovēnijas. Pēc dažiem nesekmīgiem “Challenger” līmeņa turnīriem arī ATP 250 līmenī lielas uzvaras Gulbim neizdevās gūt, jo tika zaudēts gan Singapūrā (Roberto Makorasam 191.), gan Marseļas (Aleksam Molčanam 286.) un Spānijas pilsētas Marveļjas kvalifikācijās (Bernabem Sapatam 146.). Kritums turpinājās arī “French Open” kvalifikācijā, kur jau pirmajā kārtā bezierunu zaudējums ar otro numuru izliktajam kolumbietim Danielam Galanam (103.). Vistuvāk kādam “Grand Slam” pamatturnīram šogad Gulbis bija Vimbldonā un “US Open”, abās zaudējot kvalifikācijas pēdējās kārtās, attiecīgi amerikānim Brendonam Nakašimam (138.) un francūzim Kantēnam Alisam (183.). Ja dāmām izlases cīņas šosezon deva papildus pozitīvas emocijas pēc uzvaras pret Indiju, tad Latvijas vīru izlase piedzīvoja bezcerīgu zaudējumu pret Turciju ar 0:4, un arī Latvijas pirmais numurs nebija glābējs, pats ciešot zaudējumu ar rezultātu 4:6, 1:6 savā vienspēlē pret Džemu Ilkelu (176.). No pozitīvās puses par sezonas lielāko uzvaru var dēvēt Vimbldonas kvalifikācijas otro kārtu, kurā ar rezultātu 6:1, 6:2 tika pārspēts 111.rangā esošais slovāks Andrejs Martins. Kopumā Gulbis dažādos līmeņos šosezon izcīnīja 13 uzvaras 35 spēlēs.